Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.01.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Spānija', 1.
  • Referāts 'Spānija', 2.
  • Referāts 'Spānija', 3.
  • Referāts 'Spānija', 4.
  • Referāts 'Spānija', 5.
  • Referāts 'Spānija', 6.
  • Referāts 'Spānija', 7.
  • Referāts 'Spānija', 8.
  • Referāts 'Spānija', 9.
  • Referāts 'Spānija', 10.
  • Referāts 'Spānija', 11.
  • Referāts 'Spānija', 12.
  • Referāts 'Spānija', 13.
  • Referāts 'Spānija', 14.
  • Referāts 'Spānija', 15.
  • Referāts 'Spānija', 16.
  • Referāts 'Spānija', 17.
  • Referāts 'Spānija', 18.
  • Referāts 'Spānija', 19.
  • Referāts 'Spānija', 20.
  • Referāts 'Spānija', 21.
  • Referāts 'Spānija', 22.
  • Referāts 'Spānija', 23.
  • Referāts 'Spānija', 24.
Darba fragmentsAizvērt

Spānija un Portugāle ir kaimiņvalstis, kuras atrodas Pireneju pussalā, tāpēc to vēsture ir cieši saistīta.
Apmēram 800 gadus p.m.ē. feniķieši, tad grieķi un kartāgieši izveidoja Pireneju pussalā savas tirdzniecības kolonijas. 201.gadā p.m.ē. romieši iekaroja Spāniju un Portugāli. Romieši nosauca šo reģionu par Hispanju un par oficiālo valodu pasludināja latīņu valodu. Viņi būvēja milzīgus akveduktus jeb ūdensvadus. Viens no tādiem Segovijā Spānijā redzams vēl šodien. Vairāki izcili Romas imperatori, arī Adriāns un Trijāns, ir dzimuši Spānijā.
Mūsu ēras 711.gadā no Ziemeļāfrikas iebruka musulmaņi, kurus nosauca par mauriem. Mauru valdīšanas laikā Kastīlijas iedzīvotāji (Spānijas ziemeļos) saglabāja kristietību. Rodrigo Diass de Bivars (1040 – 1099) bija augstmanis un bruņinieks, kurš varonīgi cīnījās par kristietību Kastīlijas karaļa Sančo II vadībā. Bet, kad par karali kļuva Sančo brālis Alfonso, viņš izsūtīja Rodrigo no valsts. Rodrigo ātri sapulcināja nelielu armiju, lai turpinātu cīņu pret mauriem. 1094.gadā viņš atkaroja mauriem Valensijas pilsētu un, kļuvis par tās valdnieku, pieņēma jaunu vārdu – Sids Kampeadors ( no arābu sids – kungs un spāņu kampeadors – karotājs). Sids kļuva par spāņu nacionālo varoni.
Mauri – Ziemeļāfrikas musulmaņi kādreiz valdīja pār Spānijas lielāko daļu. Viņu karalistes galvaspilsēta bija Granada. 1248.gadā celtais Alhambras cietoksnis, kas paceļas pāri pilsētai, ir lieliska mauru pils, kas bija pēdējais mauru cietoksnis Spānijā. Tā tur atrodas vēl šodien. Kad 1492.gadā maurus sakāva, pils un dārzi tika pamazām izpostīti. Tagad to kādreizējais krāšņums ir atjaunots. Pils ārējās sienas mūrētas no sarkaniem (arābu valodā alhambra nozīmē “sarkans”) ķieģeļiem, tādēļ pilij ir šāds nosaukums. Tai ir 13 torņi. Alhambra ir skaistākais mauru arhitektūras piemineklis Eiropā. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants