Jau pagājis gads ar pusi, kopš mēs oficiāli esam pieņemti Eiropas Savienībā. Godīgi sakot, es līdz šim mirklim vēl neesmu sapratusi, kā referendumā par iestāšanos ES tika savākts „Par” balsu vairākums, jo neviens no maniem radiem, draugiem, paziņām, kolēģiem un viņu paziņu loka nebalsoja „Par”. Bet iznākums bija tāds, kādu jau iepriekš bija paredzējusi valdība. Ja Freibergas kundze pateica, ka mums tur (ES) ir jābūt, tas nozīmē, ka mēs arī tur būsim, neatkarīgi no kaut kādiem referendumiem, balsojumiem un aptaujām. Kāpēc tam visam tikai tiek tērēta mūsu, nodokļu maksātāju, nauda? Tāpat, paklausoties mūsu valstvīru diskusijas TV raidījumos, ir skaidrs, ka līdz demokrātiskai pārvaldes sistēmai mums ir tālu, jo katrs vairāk aizstāv tikai savas privātās (visbiežāk saistītās tieši ar sev izdevīgā biznesa) intereses.…
