| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 2 | |
| 1. | Ekskluzīvā ekonomiskā zona, tās jēdziens un būtība | 3 |
| 2. | Vēsturiskā attīstība | 5 |
| 3. | Mākslīgās salas, iekārtas un būves ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā | 8 |
| 4. | Dzīvie jūras resursi | 9 |
| 4.1. | Dzīvo resursu saglabāšana | 9 |
| 4.2. | Dzīvo resursu izmanotošana | 10 |
| 4.3. | Tālu migrējošas sugas | 11 |
| 4.3. | Jūras zīdītāji | 12 |
| 4.4. | Anadromās sugas | 12 |
| 4.5. | Katadromās sugas | 13 |
| 5. | Valstu tiesības, kurām nav izejas pie jūras | 14 |
| 6. | Valstu tiesības, kas atrodas ģeogrāfiski nelabvēlīgajā stāvoklī | 15 |
| 7. | Piekrastes valsts likumu un noteikumu izpildes nodrošināšana | 16 |
| 8. | Citu valstu tiesības un pienākumi ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā | 17 |
| 9. | Nozvejas zonas koncepcija | 17 |
| Nobeigums | 22 | |
| Izmantotā literatūra | 24 |
Starptautiskās jūras tiesības kā mūsdienu starptautisko publisko tiesību sastāvdaļa ir tiesību normu kopums, kurš regulē starptautisko tiesību subjektu (valstu, starptautisko organizāciju) attiecības, kas veidojas un pastāv sakarā ar viņu darbību Pasaules okeānā. Jūras tiesību svarīgākos institūtus veido tiesību normas, kas regulē teritoriālo jūru (ūdeņu) tiesisko režīmu, speciālo jūras zonu, kontinentālā šelfa, ekskluzīvās ekonomiskās zonas un citu starptautisko ūdens ceļu (upju, kanālu, jūras šaurumu) tiesisko režīmu.
Jūras tiesību avoti, kas regulē šīs tiesības ir: starptautiskās paražas, ANO 1982.gada 10.decembra “Jūras tiesību konvencija”, vienošanās, kas nosaka zvejniecību dažādās pasaules okeāna daļās (visas savā starpā saistītos ūdeņos) kā arī citi tiesību avoti, kas šeit netiek minēti. Nelielu ieskatu ir devis ari J.Bojārs savā grāmata “Starptautiskās publiskās tiesības”.
Viens no šī darba uzdevumiem ir precīzāk izprast ekskluzīvās ekonomiskās zonas jēdzienu un tās būtību.
Ekskluzīvā ekonomiskā zona ir rajons, kurš atrodas ārpus teritoriālās jūras robežām, pieguļ tai un kurā piekrastes valstis bauda ievērojami plašākas ekskluzīvas tiesības par citām valstīm.
Ekskluzīvās ekonomiskās zonas attīstība aizsākās pagājušajā gs.40-ajos gados.
Tālāk tekstā tiks apskatīti dažādi jautājumi saistība ar ekskluzīvo ekonomisko zonu, kas ļaus šo jautājumi izprast pilnīgāk.
Patreizējās konvencijās līdz 1982.gadam šāds jēdziens netika ietverts, kā jauna norma ekonomiskā zona tika paredzēta 1982.gada Jūras tiesību konvencijā. Kaut gan līdz oficiālai šādas zonas noteikšanai, piekrastes valstīm bija tendence palielināt teritoriālo jūru ar mērķi nodrošināt sev zvejas tiesības arī aiz valsts robežas, kopplatībā vismaz 200 jūras jūdžu platumā. Par ekskluzīvo ekonomisko zonu tiek uzskatīta jūras zona, kas, sākot no bāzes līnijām, stiepjas 200 jūras jūdžu platumā. Šāds termins jau pastāvēja 1973.gadā, bet oficiāli tika ieviests tikai 1982.gada Jūras tiesību konvencijā. Dotajā konvencijā ir paredzēta ekskluzīvā ekonomiskā zona, tā tiek dēvēta par ekskluzīvu, jo piekrastes valstij ir ekskluzīvas tiesības ekonomiskajā zonā.…
Šajā darbā tiek aplūkota ekskluzīva ekonomiskā zona. Tā ir viena no starptautiskās jūras tiesības ūdeņu klasifikācijas veidiem. Precīzāk sakot, tie ir jūras ūdeņi, kuros piekrastes valstīm ir suverēnās tiesības uz dabas resursiem.
