Zinātnieku pētījumi pierādījuši, ka fiziskās kultūras elementi bijuši jau pirmajās cilvēces attīstības pakāpēs. To pierāda etnogrāfiskie un arheoloģiskie pētījumi, folklora, darbi kultūras, audzināšanas un militārās vēstures jomā.
Pirmatnējās kopienas iekārtā dzīve prasīja lielu fizisku spēku, izturību, veiklību. Mūsu tālie priekšteči apmācīja bērnus kāpt kokos, peldēt, ātri skriet, sviest šķēpus un akmeņus. Vārgajam un neveiklajam izredzes izdzīvot praktiski nebija. Pirmo fizisko vingrinājumu nepieciešamību diktēja dzīves apstākļi.
Attīstoties saimniekošanas prasmei, uzlabojot un izgudrojot jaunus darbarīkus, radās jauni fiziskās audzināšanas elementi. Loks un bultas rosināja apgūt mērķī šaušanu. Ziemeļu tautas trešajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras kāpa uz slēpēm. Pieradinot mājdzīvniekus, tika apgūta prasme jāt. Senajām amerikāņu tautām – inkiem un maijiem – fiziskās aktivitātes un sporta spēles bija neatņemama ražas svētku sastāvdaļa. …
