Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 30.11.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'ASV pēc Pirmā pasaules kara', 1.
  • Referāts 'ASV pēc Pirmā pasaules kara', 2.
  • Referāts 'ASV pēc Pirmā pasaules kara', 3.
  • Referāts 'ASV pēc Pirmā pasaules kara', 4.
  • Referāts 'ASV pēc Pirmā pasaules kara', 5.
  • Referāts 'ASV pēc Pirmā pasaules kara', 6.
  • Referāts 'ASV pēc Pirmā pasaules kara', 7.
  • Referāts 'ASV pēc Pirmā pasaules kara', 8.
  • Referāts 'ASV pēc Pirmā pasaules kara', 9.
  • Referāts 'ASV pēc Pirmā pasaules kara', 10.
  • Referāts 'ASV pēc Pirmā pasaules kara', 11.
  • Referāts 'ASV pēc Pirmā pasaules kara', 12.
  • Referāts 'ASV pēc Pirmā pasaules kara', 13.
  • Referāts 'ASV pēc Pirmā pasaules kara', 14.
  • Referāts 'ASV pēc Pirmā pasaules kara', 15.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  ASV starpkaru periodā.    2
  Prezidenti Hārdings, Kūlidžs un Huvers, 1921—1933    3
  Divdesmitie gadi    4
  Henrijs Fords    4
  Prezidents Franklins Rūzvelts, 1933—1945    6
  Emigrantu problēmas ASV    10
  Fundamentālais krusta karš    11
  Sausais likums    11
  20. gadi- sociālā un intelektuālā revolūcija    12
  Melnādaino migrācija    12
  Mode    13
  Literatūras saraksts    15
Darba fragmentsAizvērt

Aizokeāna attīstītākajā val­stī - ASV strauji pieauga rūpnieciskā ražošana. Valstī, kas nebija cietusi no kara­darbības, lielos daudzumos ražoja plaša patēriņa preces. Katram amerikānim goda lieta bija iegādāties savai ģimenei automobili, putekļu sūcēju, ledusskapi, veļas mazgājamo mašīnu vai radio.
Valsts uzplaukums un labklājība negaidīti ātri beidzās. 1929. g. ASV sākās saimnieciskā krīze, kas izplatījās visā pasaulē. 1929. g. 25. oktobrī - "melnajā piektdienā" - Ņujorkas biržā loti strauji kritās vērtspapīru cena. Tā rezultātā iegul­dītājiem radās milzīgi finansiālie zaudējumi. Turpmākajās dienās zaudējumi kļuva vēl lielāki. Slēdza simtiem banku un rūpniecības uzņēmumu, īsā laikā valstī vairāk nekā 12 miljoni cilvēku kļuva par bezdarbniekiem.

Taču lauksaimniecībā valdīja depresija. Kara laikā Eiro­pai vajadzēja ļoti daudz pārtikas, tāpēc cenas un ražošana bija augušas. Bet pēc kara pieprasījums stipri kritās. Galvenie iemesli bija trīs.
1. Eiropā bija atjauno­jusies normāla mieralaika ražošana;
2. Savienoto Valstu augstie muitas nodokļi neļāva Eiropai pārdot amerikāņiem rūpniecības preces apmaiņā pret lauksaimniecības ražojumiem;…

Autora komentārsAtvērt
Atlants