Pēdējos gados popularitāti ieguvis jēdziens izsīkuma jeb izdegšanas sindroms, jeb angļu valodā “burn out syndrome”. Pārāk liela darba slodze, atbildīgs darbs, lielas prasības, mazs sociālais atbalsts un neatbilstošs materiālais un emocionālais atalgojums ir šī stāvokļa izveidošanās priekšnosacījumi.
Lai arī pētījumu skaits strauji pieaug, tomēr vispāratzītas izdegšanas sindroma definīcijas nav. Izsīkuma sindromu galvenokārt definē kā fiziskā un/vai garīgā izsīkuma stāvokli, kurš ir novērojams kā sekas ilgstošai emocionālai nelabsajūtai, kura saistīta ar darba apstākļiem un cilvēka paštēlu. Tiek uzsvērts, ka izsīkums ir emocionāla distresa sekas. Tā ir situācija, kad cilvēka kapacitātes strādāt ir izsmeltas.
No malas raugoties, šī izsīkuma stāvokļa sākums var būt pakāpenisks vai arī pēkšņs.
Faktorus, kuri veicina izdegšanas sindroma veidošanos, var iedalīt divās grupās:
a)faktori, kuri saistīti ar cilvēka personību;
b)faktori, kuri saistīti ar darba apstākļiem.…
