Vērtējums:
Publicēts: 19.10.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
  • Prakses atskaite 'Prakse zvērināta notāra birojā', 1.
  • Prakses atskaite 'Prakse zvērināta notāra birojā', 2.
  • Prakses atskaite 'Prakse zvērināta notāra birojā', 3.
  • Prakses atskaite 'Prakse zvērināta notāra birojā', 4.
  • Prakses atskaite 'Prakse zvērināta notāra birojā', 5.
  • Prakses atskaite 'Prakse zvērināta notāra birojā', 6.
  • Prakses atskaite 'Prakse zvērināta notāra birojā', 7.
  • Prakses atskaite 'Prakse zvērināta notāra birojā', 8.
  • Prakses atskaite 'Prakse zvērināta notāra birojā', 9.
  • Prakses atskaite 'Prakse zvērināta notāra birojā', 10.
  • Prakses atskaite 'Prakse zvērināta notāra birojā', 11.
  • Prakses atskaite 'Prakse zvērināta notāra birojā', 12.
  • Prakses atskaite 'Prakse zvērināta notāra birojā', 13.
  • Prakses atskaite 'Prakse zvērināta notāra birojā', 14.
  • Prakses atskaite 'Prakse zvērināta notāra birojā', 15.
  • Prakses atskaite 'Prakse zvērināta notāra birojā', 16.
Darba fragmentsAizvērt

1.Notariāta organizācija Latvijā
Latvijā pastāv notariātu kantori, kuros darbojas zvērināti notāri, zvērinātu notāru palīgi un zvērinātu notāru kandidāti.

Zvērināts notārs

Zvērināti notāri ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras piederīgas pie apgabaltiesām un pilda viņiem likumā noteiktos pienākumus, taču darbības tiešā uzraudzība piekrīt tai apgabaltiesai, kuras apgabalā ir amata vieta. Piemēram, zvērināta notāra amata vieta atrodas Rīgā, Elizabetes ielā 85, tātad viņas darbības tiešā uzraudzība piekrīt Rīgas apgabaltiesai. Notāru amata vietu skaitu ar īpašu sarakstu nosaka tieslietu ministrs, lai nodrošinātu pietiekamu notariālo palīdzību un ievērotu zvērinātu notāru vecuma struktūru. Tātad zvērināts notārs pilda savus amata pienākumus savas darbības rajonā, kuras uzraudzībai viņš pakļauts. Darbībai, ko viņš izpildījis citas apgabaltiesas darbības rajonā, nav notariālas darbības spēka.
Par zvērinātiem notāriem var būt personas, kas:
1) ir Latvijas Republikas pilsoņi;
2) sasniegušas divdesmit piecu gadu vecumu;
3) atbilst šādiem izglītības kritērijiem:
a) pēc akreditētas studiju programmas apguves augstskolā ieguvušas otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju,
b) ieguvušas maģistra grādu tiesību zinātnē;
4) prot valsts valodu.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants