F.Kafkas romāns stāsta par bankas prokūristu Jozefu K., kurš bez iemesla tiek apcietināts un pret kuru tiek uzsākts tiesas process, Jozefs K. cenšas iedziļināties sarežģītajā tiesu vidē, tomēr uzzināt par ko tiek apcietināts un tiesnesi viņam tā arī neizdodas sastapt. Pēc gadu ilguša tiesas procesa Jozefu K. tiesas vīri nogalina akmeņlauztuvēs.
Kafka savā romānā cilvēka dzīvi salīdzina ar tiesas procesu, kura laikā viņām jācīnās par savu taisnību , brīvību vai pat dzīvību.
„ Process” nav tikai romāns, tā ir viena no Kafkas poētikas īpatnībām: tiek aprakstīts kāds process, kur autors tikai uzskaita notikumus, neiedziļinoties kāpēc notiek tā, bet ne citādi, jo viss notiek tikai tāpēc, ka notiek, skaidrojums „kāpēc?” jārod pašam lasītājam. Ja parasti autori savos darbos cenšas rast risinājumu visām situācijām, ko apraksta, tad Kafkas „Procesā” notikumi risinās, bez loģiska turpinājuma un mēs bieži tā arī nesaprotam kāpēc attiecīgi aprakstītā epizode bija vispār nepieciešama. Piemēram, kad Jozefs K. dodas uz tiesas sēdi viņa notiek svētdien, sēde notiek dzīvoklī, kur tiek mazgāta veļa, uz izmeklēšanas komisijas sēdi sapulcējusies pilna zāle, kura sadalās divās daļās, no kurām viena nez kāpēc smejas par Stefana K. runu. Visi šie un ļoti daudzi momenti , kas aprakstīti romānā nerod pamatojumu, kāpēc tieši šī situācija ir aprakstīta un kāda tam visam ir jēga, jo drīzāk rodās iespaids, ka parādīts tas, kas tur nedrīkstēja būt.…
