-
Sakarība starp latu daudzumu apgrozījumā, procentu likmēm un inflāciju
Mūsdienās nauda ieņem ļoti svarīgu lomu cilvēku dzīvē , ar naudu mēs varam norēķināties par precēm un pakalpojumiem , mēs to vara uzkrāt , gūt peļņu. Ne velti ir teiciens , ka nauda patīk visiem, neatkarīgi no gaumes, domām u.c aspektiem. Svarīgākais nosacījums ir , lai šī nauda mūsu acīs būtu stabila , uzticama, viegli dalāma, atpazīstama. Dotajā brīdī ņemot vērā valsts ekonomisko stāvokli nauda ir ļoti svarīgs aspekts, jo ja valstij būtu šī nauda , mums nebūtu parāda, krīze. Tieši tāpēc šī tēma par naudas daudzumu apgrozībā ir ļoti aktuāla un svarīga ikvienam, kā arī inflācija , kura nodara lielus zaudējumus valstij, proti, to padara lētāku vai dārgāku atkarībā no tā kādu politiku pielietos valsts.
Inflācijas ietekmi mēs jau izbaudījām kādu laiku atpakaļ, kad inflācija sasniedza savus maksimumus neredzētus rādītājus pēdējo gadu laikā, preču dārdzība izraisīja neapmierinātību cilvēkos , kā arī ietekmēja naudas daudzumu apgrozībā un investīciju apjomus.
Katrs cilvēks , ja varētu paredzēt nākotni dzīvotu labāk, jo paredzot nākotni kā svārstīsies naudas līmenis , kāda būs tā likviditāte mēs varam ar naudu brīvāk rīkoties, to ieguldot un realizējot pelnot uz šī rēķina. To var izdarīt pēc daudz dažādām metodēm , formulām, kuras pielietojot tiek noteikta prognozējamā reāli saņemamā summa nākotnē, to var darīt ne tikai valūtas biržā , bet arī ar akcijām , obligācijām , kas ir labs peļņas avots, un neprasa nekādu fizisku darbu, vien pareizas prognozes un acīgas acis, kad un ko darīt. Kā zināms no vēstures Amerikā 70 gadu vidū šādas pelnīšanas metodes piekopa teju vai 80% iedzīvotāju , izraisot pasaules krīzi, jo Amerikas banka bija spiesta bankrotēt.
…
Sakarība starp latu daudzumu apgrozījumā, procentu likmēm un inflāciju laika posmā no 2004.-2009. gada, martam. Naudas bāze parāda neto noguldījumus un ārējos aktīvus, kā arī neto kredītus, pēc tabulas datiem varam secināt , ka vislielākā lejupslīde ,šiem procesiem ir bijusi 2006. gada septembrī, bet augšupeja vērojama tikai gada beigās. Nākamā lejupslīde vērojama 2009. gadā, maksimumi šajā līknē vērojami pie 2500 atzīmes. Laika posmā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 1. janvārim apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms pieaudzis par 9.5% un šī gada 1. janvārī veidoja 682.1 milj. latu. Laika posmā no 2004. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 1. janvārim apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms pieaudzis par 6.6% un šī gada 1. janvārī veidoja 727.4 milj. latu. Lai gan absolūtie skaitļi rāda būtisku skaidrās naudas apjoma apgrozībā pieaugumu, ko nosaka iekšzemes kopprodukta kāpums, novērtējot visu tautsaimniecības apritē esošo naudas līdzekļu summu - tā saucamo plašo naudu (tajā līdztekus skaidrajai naudai ietilpst arī banku kontos esošie līdzekļi, kuri arī tiek izmantoti norēķinos), paveras cita aina. Jau kopš 1997. gada ik gadu skaidrās naudas pieaugums ir lēnāks nekā otras plašās naudas sastāvdaļas - noguldījumu kāpums, skaidrās naudas īpatsvaram plašajā naudā sarūkot divas reizes - no 42% 1996. gada beigās līdz 22% pērnā gada nogalē. Šo procesu nosaka galvenokārt banku sistēmas attīstība, kā arī pāreja uz plašāku elektronisko maksāšanas līdzekļu lietošanu. Jo ekonomiski attīstītāka valsts un līdz ar to arī stabilāks un plašāks banku sektors, jo mazāka ir skaidrās naudas daļa plašajā naudā. Tādējādi, arī turpmāk varam sagaidīt skaidrās naudas apjoma pieaugumu absolūtā, bet samazinājumu relatīvā izteiksmē, pakāpeniski tuvinoties šī rādītāja līmenim eirozonā, kas jau vairākus gadus ir apmēram 7% no plašās naudas. Laika posmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 1. janvārim apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms pieaudzis par 20.6% un šī gada 1. janvārī veidoja 877.3 milj. latu. Straujā tautsaimniecības attīstība 2005. gadā prasījusi arī adekvātu apgrozībā esošās skaidrās naudas pieaugumu. Gada laikā skaidrās naudas apjoms apgrozībā palielinājies par 20.6%, kas ir straujākais kāpums pēdējo astoņu gadu laikā. Tajā pašā laikā noguldījumu kāpums bijis vēl straujāks - par 43.9.%. Skaidrās naudas un noguldījumu kāpums lielā mērā atspoguļo ļoti straujo kreditēšanas pieaugumu, kas 2005. gadā pārsniedza 60%. Pieprasījumu tieši pēc skaidrās naudas arī palielinājis samērā augstais inflācijas līmenis un pakalpojumu sfēras nozaru, īpaši, tirdzniecības, dominance iekšzemes kopprodukta pieaugumā. Tanī pašā laikā pozitīvais ir tas , ka naudas daudzums apgrozībā samazinājās. Laika posmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 1. janvārim apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms samazinājies par 2.3% un šā gada 1. janvārī bija 1 049.5 miljoni latu. 993.6 miljoni latu jeb 94.7% kopējā naudas apjomā ir banknotes un 55.9 miljoni latu jeb 5.3% ir monētas. Skaidrās naudas apjoma apgrozībā samazināšanās galvenais cēlonis ir bezskaidrās naudas izmantošanas paplašināšanās, kā rezultātā skaidrās naudas (bez atlikumiem banku kasēs) īpatsvars plašajā naudā, kur ietilpst arī banku kontos esošie līdzekļi, kuri tiek izmantoti norēķinos, turpināja sarukt. 2007. gada laikā tas samazinājies no 17.6% līdz 14.3%. Papildus 2007. gadā skaidrās naudas pieprasījuma samazināšanos veicinājis arī augošais latu īstermiņa noguldījumu procentu likmju līmenis, kas mazinājis skaidrās naudas likviditātes priekšrocību pievilcību, iespējami arī citi iemesli. Tādējādi noteicošā loma kopējā naudas apjoma pieaugumā saglabājās noguldījumiem bankās, kuru gada pieaugums sasniedza 17%.
