Cēlgāzes ir gāzveida vielas, ko veido VIII grupas elementu atomi. Tās sastāv no atsevišķiem atomiem un ir bezkrāsainas gāzes ar ļoti zemu ķīmisko aktivitāti. Agrāk tās sauca arī par inertajām gāzēm, taču izrādījās, ka kriptons un ksenons tomēr ir reaģētspējīgas vielas.
Inertuma iemesls ir tas, ka šo gāzu atomos ārējā elektronu čaulā ir 8 elektroni (hēlija atomam 2 elektroni). Tā kā šādas elektronu čaulas ir ļoti stabilas, cēlgāzu atomiem nepiemīt tieksme ne elektronus atdot, ne arī pievienot, t.i., tie neveido ķīmiskās saites. Ar citiem elementiem cēlgāzes nesavienojas un arī pašas neveido molekulas.
Hēlijs ķīmiski visinertākais elements, kas praktiski neveido ķīmiskus savienojumus. Šī cēlgāze nav indīga, kā arī ir bez krāsas, smaržas un garšas. No visiem elementiem hēlijam ir viszemākā kušanas un viršanas temperatūra. Līdz ar to, hēlijs vienmēr, izņemot ekstrēmus apstākļus, ir nedegoša un grūti sašķidrināma vienatoma gāze. Hēlijs ir otra vieglākā un arī otra izplatītākā viela visā Visumā (abās pirmajās vietās ir ūdeņradis.)
…
