Vide, kurā dzīvo bērns
Dabas vide – ganības, govis, pļava, Ķiķeru mežs, Salate un vēži, upīte, dīķis, žagaru kaudze, sētsvidus ar baltajām taciņām, koku dārzs, baloži, ķēvīte, Laurines – purvs, Ķebekļu sūnaklis ( dzērvenes ), lupstāji, bites un medus, zavoliņš, brūklenes, žurkas, siļķes.
Lietu vide – vecā istaba, krāsns ar plīti sānos, aka ar slitu, klētis, vāgūzis, pūnīte, staļļi, klētis, laidars, pirts ( Ķiķeru pirtiņa ), stelles, audekli, koka tupeles, grāmatas ( Skolas maize, Pūcesspieģelis, Ābece, … ), skali, mazais galdiņš, vecais galds, lielgabala lode un koka lode, pastalas, linga, ķeijas, vilciņš, stabules.
Cilvēki – māte, vecāmāte, vecaistēvs, klibais Jurks, Dauņiene, Katre, Saimniece un Saimnieks, saimnieku Jancis, Krusttēvs, Dārtīte, Late, Rūdis, Anna, Ķiķeru Miks, Degšņu Petris, vecais Ķiķers, Martīte, Jecs, ganu Līze, Jēkapēls, tēvamāte, mātebrālis Miks, čigāni, Steberu Ābrams, Elijs
Bērna emocionālā pasaule:
Mazā Janča iekšējā pasaule bija visdažādāko emociju pārpilna. Te viņš jutās līksms, te atkal bēdīgs un noskumis. Šo trauslo pasauli ietekmēja bērna un viņa mātes grūtais liktenis, jo viņš bija kalpu dēls. Grūtie dzīves apstākļi spieda darīt darbus, kas bieži vien bija pārāk smagi tik mazam bērnam. Lai kaut cik paspilgtinātu savu pelēko ikdienu, Jancis dod vaļu savai nebeidzamajai fantāzijai, kas viņu ieved pasakainā izdomu pilnā pasaulē. Tas palīdz viņam vienmēr uzturēt jautru un možu garu un aizmirst par ikdienas rūpēm un raizēm.…
