Lai gan no sengrieķu vāzēm mēs iegūstam priekšstatu par viņu glezniecību, jāatceras, ka vāze nav gluži taisna siena un tai ir savi tehniski elementi. Vāzes tika izliektas, tad apgleznotas un apdedzinātas. Neliels skaits krāsainu glazūru un apdedzināšanas process veidoja raksturīgu sengrieķu vāzu krāsu salikumu. Šo un vēl citu iemeslu dēļ grieķu vāzes samazināja iespējamo sakarību vilkšanu starp tām un sengrieķu gleznošanu vispār. Turklāt vāzes tika visai maz uzskatītas par mākslas darbiem senajā Grieķijā, tādēļ tās tika visai maz pieminētas literāros darbos. Liela daļa vāzu apgleznotāji bija komerciāli mākslinieki, kas ražoja daudz parastas, vienveidīgas vāzes. Atlikušie daži bija kvalificēti mākslinieki.
Pirmajos pāris iekarotāju kundzības gadsimtos seno grieķu mākslas darbi bija diezgan raupji un primitīvi. Tajos nemaz nav jaušams krētiešu stila līksmainais dzīvīgums, drīzāk gan šķiet, ka stila stingrībā un vienkāršumā, tie cenšas pārspēt pat ēģiptiešu darbus. Māla traukus rotā vienkārši ģeometriski ornamenti, un, ja tos papildina kāda aina no sengrieķu sadzīves, tad tā cieši iekļaujas šajā kompozīcijā. Tā, piemēram, 1. attēlā redzamajā grieķu vāzē rādīta kāda mirušā apraudāšana. Mirušais noguldīts uz katafalka, un sērotājas pa labi un pa kreisi no viņa rituālās žēlabās ceļ rokas pret debesīm, kā to dara gandrīz visu primitīvo tautu pārstāvji.…
