Hologrāfija ir viļņu ierakstes un nolasīšanas metode, kuras pamatā ir šo viļņu interferenece un difrakcija.1
Interferenece ir divu vai vairāku viļņu pārklāšanās, kurā notiek laikā nemainīgā rezultējošo svārstību amplitūdas pastiprināšanās vienos telpas punktos un pavājināšanās citos telpas punktos.2
Difrakcija ir gaismas viļņu apliekšanās ap maziem šķēršļiem, kas atrodas to ceļā.
Hologramma ir gaismas staru kūļu mijiedarbības radītās inteferences ainas fotogrāfija.3
Hologrāfijas teoriju 1948.gadā izstrādāja un pamatoja ungāru fiziķis Deniss Gābors, un nosaukumu “hologramma” viņš darināja no grieķu valodas vārdiem halos- “viss” un gramma- “ziņojums”. Taču prakstiski hologrāfiju sāka izmantot tikai pēc lāzera ieviešanas. To praktiski realizēja 1962.g amerikāņu fiziķis Emmets Leits un Juris Upatnieks.…
