Tiesu sistēmu Latvijā veido visas valstī pastāvošās Tiesas kopumā (Rajona tiesas, Apgabaltiesas, Augstākā tiesa, Satversme). Tiesu kopums uzskatāms ne vienkārši par mehānisku tiesu apkopojumu, bet par sistēmu, jo tiesas savā starpā ir saistītas gan ar organizatoriskām, gan funkcionālām saknēm.
Organizatoriskas saistības reglamentē likums par „Tiesu varu” (pieņemts 92. gada 15. decembrī; stājies spēkā – 93. gada 01. janvārī)., bet funkcionālo saistību reglamentē administratīvi procesuālie likumi.
Organizatorisko saistību izpratnē tiesas savā starpā ir saistītas kā tiesu sistēmas dažādu posmu institūcijām, ar tiesu posmu saprot vienveidīgu tiesu kopumu (tiesu posms - apgabaltiesas, tiesu posms – rajonu tiesas) tiesas, kas apvienotas vienā tiesu sistēmā ir apveltītas ar vienādām tiesībām un tām ir vienāda kompetence.
Funkcionālā saikne – katra tiesa izpilda vienas vai vairākas tiesas funkcijas (piemēram, pirmās instances tiesa – apelācijas, kasācijas instances, tiesu funkcijas).
Kasācija – pārsūdzība par likumiskiem pārkāpumiem.
Posms – tiesu sistēmas uzbūves jēdziens ar šo jēdzienu tiek noteikta konkrētās tiesas vieta tiesu sistēmā saistībā ar tās darbību noteiktā teritorijā.
Instance – tiesvedības jēdziens un ar šo jēdzienu tiek noteikts tiesvedības raksturs, tiesas darbības paveids izejot no dotajā instancē izskatāmo lietu izlemšanas mērķiem. (rajonu tiesa – pirmās instances tiesa, apelācijas instance – otrā instance).…
