Atkritumi

Vairumam no mums atkritumi ir maisiņi ar sadzīves pārpalikumiem, ko mēs katru nedēļu aiznesam uz atkritumu konteineriem.

Tos "kaut kur aizved", taču reti kurš tiešām ir redzējis izgāztuvi, kur šie atkritumi tiek izbērti un ar buldozeru ierakti zemē. Atkritumi var nonākt arī atkritumu dedzinātavā, kur tie ļoti augstā temperatūrā tiek sadedzināti, vai otrreizējās pārstrādes centrā, kur tie tiek sašķiroti, lietās, ko mēs varam izmantot vēlreiz.

Sadzīves atkritumi ir tikai maza daļiņa no atkritumu kalna, kas izaug katru gadu. Nelaime ir tāda, ka šis kalns aug arvien ātrāk un izaug arvien lielāks, jo Eiropa kļūst bagātāka, un mēs pērkam arvien vairāk dažādu mantu, kas rada arvien vairāk atkritumu. Un diemžēl daudzās valstīs atkritumi vēl aizvien netiek apsaimniekoti kā nākas. Bioloģiski noārdāmi atkritumi kā ēdiena atliekas, tiek izmesti izgāztuvēs, tā vietā, lai tos atliktu atsevišķi, sapūdētu un iestrādātu augsnē kā vērtīgu kompostu. Un tad vēl bīstamās vielas, piemēram, tādi smagie metāli kā svins, no izgāztuvēm nonāk vidē un nodara kaitējumu tuvumā dzīvojošajiem bērniem, pieaugušajiem un dzīvniekiem. Mums vienkārši vairāk jānodarbojas ar atkritumu pārstrādi un jālieto tādas preces, kas mums kalpo ilgāk.

Taču pastāv vēl kāda problēma. Tās ir ķimikālijas.

Gudri cilvēki laboratorijās ir radījuši krietni vairāk par 100 000 dažādu sadzīves ķimikāliju. Ķimikālijas var būt cietas, pulverveida, šķidras vai gāzveida. Taču daudzas no šīm sadzīves ķimikālijām nekad agrāk nav bijušas daļa no mūsu zemes vides. Dažas no šīm vielām kā, piemēram, smagie metāli un tā saucamie "noturīgie organiskie piesārņotāji", ir zināmas kā bīstamas jau daudzus gadus. Ja viela ir "noturīgs organiskais piesārņotājs", tas nozīmē, ka tā neizgaist pati no sevis un tāpēc var mums kaitēt. Arī daudzas citas ķimikālijas var būt bīstamas. Problēma ir tāda, ka mēs vienkārši nezinām, kā vairums ķimikāliju iedarbojas uz vidi un kā tās ietekmē cilvēkus un dzīvniekus.

Daudzi zinātnieki Eiropā nodarbojas ar vides novērošanu un pārbauda ūdeni, augsni un gaisu. Ir labi, ka kaitīgu ķimikāliju koncentrācija vidē ir samazinājusies, taču daudzos Eiropas apgabalos šī koncentrācija vēl aizvien ir pārāk augsta. Mēs arī zinām, ka visā Eiropā cilvēki lieto arvien vairāk un vairāk ķimikāliju. Mums visiem jāpieliek visas pūles, lai ierobežotu ķimikāliju lietošanu - it īpaši to ķimikāliju lietošanu, kuras mums ir zināmas kā kaitīgas.…