Pirmie zemnieku likumi. 1802.gadā Kauguros pie Valmieras notika plaši zemnieku nemieri. Pēc tiem 1804.gadā īpaši Vidzemei Aleksandrs I izdeva zemnieku likumus. Tie ierobežoja muižnieku varu. Zemnieku zemi atdalīja no muižas zemes, lai baroni nevarētu padzīt zemniekus un paplašināt savas saimniecības. Muižnieku tiesas vietā ieviesa zemnieku vēlētās pagasta tiesas. Lika noteikt zemnieku zemes auglību un lielumu, un pēc tā- kādas klaušas zemniekiem jāpilda. Nemieri Kauguros sākās pēc tam, kad valdība nedaudz mainīja nodokļu ievākšanas kārtību. Muižnieki tāpat kā agrāk lika zemniekiem nodod savus ražojumus. Viņi solīja tos pārdod un samaksāt valstij zemnieku nodokļus. Taču zemnieki atklāja, ka muižnieki iegūst viņu saražoto par zemāku cenu, nekā tā ir tirgū. Izmantojot grozījumus likumā, zemnieki gribēja maksāt paši un apgalvoja, ka patiesībā valdība ir izdevusi citu likumu. Tas atceļot klaušas un pasludinot zemniekus par brīviem cilvēkiem. Muižnieki šo likumu esot noslēpuši. Saimnieki Valmieras pusē atteicās sūtīt kalpus muižas darbos. Kauguru muižnieks viņus apcietināja. Citi zemnieki devās gūstekņus atbrīvot, un pie cietuma notika kauja. Aktīvākos nemierniekus sagūstīja un izsūtīja uz Sibīriju.…
