Manuprāt, mums būtu katram klusi sevī jādziedinās. Nevis iedomāties, ka tas jau ir noticis, bet par to ir jāpiedomā. Baznīcā dziedinās? Arī. Arī baznīca ir ritualu darbību kopums. Mums ir ļauts katram izvēlēties savu Dziednīcu, es izvēlos teātri.
Es tikai gribēju pateikt, ka dzīvojam brīnišķīgā pasaulē. Prieku, uztveram kprieku...Kāpēc skumjas uztveram kā kaut ko, kas mūs nedara laimīgus. Tiesi otrādi, skumjas norāda pareizo virzienu, kur atrodas Prieks. Mums sākumā ir jāizdomā tas, ko vēlamies iegūt, lai tas varētu sagādāt laimi vai cerēto transa stāvokli. Mēs visi gribam apreibināties. Priecāsimies par prieku un priecāsimies par skumjām, jo viss ko nevaram ietekmēt ir tas, kas jau ir bijis, tādēļ dusmas bieži vien ir bezjēdzīgas.
Izmantosim savu fantāziju, performēsim savas labākās nojautas, ilgas, mīlestību, un atbildes radīsies pašas no sevis!
…
