1.Tukšums un sablīvējums
Daudzfigūru kompozīcijās, kur jāpanāk satraukuma iespaids, gleznotāji meklē risinājumus, kas ļautu izvairīties no gleznu pārblīvēšanas. Daudzveidība nav nekārtība! Kara ainās tiek attēlotas pat veselas armijas.
Velaskess. Izceltas dažas figūras (mazāk par duci) priekšplānā, savukārt otrajā plānā, lai radītu iespaidu par kara pulku, pietiek ar cepuru, šķēpu un neskaidru siluetu gūzmu.
Lai uzsvērtu darbības kņadu, mākslinieki izvēlas blīvas un sarežģītas kompozīcijas.
Dīrers. “Desmittūkstoš mocekļu sodīšana”. Atbilstoši sižetam bagātīgi pildīta glezna ar sīkām figūriņām.
2.Atvērta kompozīcija un noslēgta kompozīcija
Tukšo un blīvo laukumu izvietojumu kompozīcijā var raksturot kā atvērtu vai noslēgtu. Izšķir divus gleznu tipus:
Vienā tēli un motīvi veido sevī noslēgtu kopumu (noslēgta forma),
Otrā- rada iespaidu, ka redzamais pasaules fragments turpinās vēl aiz gleznas robežām (atvērta forma).
Noslēgtas kompozīcijas princips- sižeta elementi, īpaši cilvēku tēli, ir attēloti gleznas centrālajā daļā, bet starp viņiem un gleznas malās plešas “tukšums”- mazāk aizpildīts laukums.
Atvērta kompozīcija
Attēlotas dejotājas mēģinājumā vai uz skatuves, figūras nošķeltas no sāniem un kompozīcija it kā “iziet no gleznas rāmja”.…
