Astma

ASTMA – bronhiālā (asthma bronchiale; gr. asthma – aizdusa, bronchos – elpvads). Bronhiālā astma ir alerģiska slimība ar recidivējošu lēkmjveida aizdusu, ko izraisa sīko un vidējo bronhu spazmas, kā arī to gļotādas pietūkums un pastiprināta gļotdziedzeru sekrēcija. Bronhiālo astmu ierosina dažādi infekciozas (baktērijas, vīrusi, patogēnās sēnes) un neinfekciozas (ziedputekšņi, dzīvnieku mati un spalvas, putekļi, kosmētikas līdzekļi, medikamenti) dabas alergēni. Bronhiālās astmas pamatā ir organisma paaugstināta jutība pret kādām parasti nekaitīgām vielām.
Kas veicina bronhiālo astmu? Bronhiālo astmu veicina nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi (mitrums, aukstums, vējš), nervu sistēmas novājināšanās, kā arī iedzimta nosliece.
Alergēniem atkārtoti nonākot organismā, rodas pastiprināts jutīgums, kura izpausme ir BRONHIĀLĀS ASTMAS LĒKMES. Astmas lēkme parasti sākas pēkšņi, taču ir slimnieki, ka jūt lēkmes tuvošanos – iepriekš sākas klepus, sāpes aiz krūšu kaula, šķaudīšana, vēdera uzpūšanās. Visbiežāk tās notiek naktī vai agri no rītiem. Sevišķi apgrūtināta ir izelpa. Šāda lēkme ilgst no dažām minūtēm līdz pat vairākām stundām. Nopietnos gadījumos, sevišķi, ja lēkme ir ilgstoša, tiek runāts par akūtu astmu vai astmatisku stāvokli. Pacients nav spējīgs runāt un viņam vai viņai iestājas cianoze, ķermenis pārklājas ar sviedriem, palēninās pulss un elpošana kļūst saraustīta, kas var kļūt par nāves cēloni.…