• Sociālā nevienlīdzība. Sociālās stratifikācijas jēdziens un stratifikācijas sistēmas. Sociālā mobilitāte: jēdziens, tipi

     

    Konspekts4 Socioloģija

Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 30.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Sociālā nevienlīdzība. Sociālās stratifikācijas jēdziens un stratifikācijas sist', 1.
  • Konspekts 'Sociālā nevienlīdzība. Sociālās stratifikācijas jēdziens un stratifikācijas sist', 2.
  • Konspekts 'Sociālā nevienlīdzība. Sociālās stratifikācijas jēdziens un stratifikācijas sist', 3.
  • Konspekts 'Sociālā nevienlīdzība. Sociālās stratifikācijas jēdziens un stratifikācijas sist', 4.
Darba fragmentsAizvērt

Sociālās diferenciācijas rezultātā dažādi indivīdi, sociālās grupas vai slāņi ieņem dažādas pozīcijas sabiedrības hierarhijā. Tāpēc tiem ir atšķirīgas dzīves iespējas un atšķirīgs savu vajadzību apmierināšanas līmenis.1
Sociālā nevienlīdzība ir stāvoklis, kurā sabiedrības locekļiem ir nevienlīdzīgs turības, prestiža vai varas apjoms.2

Sociālās stratifikācijas jēdziens un stratifikācija sistēmas
Ja sociālās nevienlīdzības sistēma balstās uz grupu hierarhiju, sociologi to dēvē par stratifikāciju. Stratifikācija - ir sabiedrības hierarhija pēc vienas vai vairākām pazīmēm, kuras raksturo cilvēku nevienlīdzību.: pēc ienākumiem, bagātības, varas, prestiža, vecuma, tautības, dzimuma utt.1 Sabiedrības noslāņošanās ir process, kas var aptvert vairākas paaudzes un to sauc par sociālo stratificēšanos. Stratifikācija ir viens no svarīgākajiem un komplicētākajiem tematiem socioloģijā. Tās rezultātā sabiedrībā izveidojas dažādi sociālie slāņi, kas sakārtoti hierarhijā. Katrā sabiedrībā var nodalīt vairākus slāņus, kuru savstarpējās attieksmes veido hierarhiju.
Stratifikācijas sistēma iedalās: verdzībā, kastās, kārtās un sociālajās šķirās. Verdzība ir visspilgtākā nevienlīdzības forma, kurā viena cilvēku grupa ir citas grupas īpašums.
Vergu stāvoklis dažādās sabiedrībās atkarība no tur valdošajiem likumiem bijis atšķirīgs. 1 Vergus strādāt piespieda galvenokārt ar stingru uzraudzību un sodiem. Senajā Grieķijā galvenokārt vergus ieguva no pirātismā un kara laikā sagūstītajiem cilvēkiem. Verga statusu varēja mantot, taču to varēja arī mainīt. Vergu darbs tika likvidēts sakarā ar vergu pretestību un arī ar to, ka ekonomiskie un citi stimuli cilvēkus mudināja strādāt daudz efektīvāk nekā varmācīga piespiešana.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants