Aplūkojot vērtspapīru portfeļus, kas konstruēti no diviem vai no trim vērtspapīriem, jau saskārāmies ar parādību, ka daži vērtspapīri vai to portfeļi uzskatāmi par efektīvākiem nekā citi. Tā, konstruējot portfeli no diviem vērtspapīriem, ieguvām ainu, kas attēlota sekojošā grafikā.
Tajā attēloti visi portfeļi, kas iegūstami pozitīvās proporcijās kombinējot A un B veida vērtspapīrus. Starp šiem portfeļiem ir arī, piemēram, portfeļi X un Y, kuru riski ir sakrītoši, bet sagaidāmie ienesīgumi atšķiras. Balstoties uz pieņēmumu, ka investors, izvēloties starp divām investīciju iespējām, pie citiem vienādiem apstākļiem priekšroku dos tai, kurai sagaidāmais ienesīgums būs lielāks, portfelis Y no investora viedokļa uzskatāms par efektīvāku par portfeli X. Portfelis Z, kura risks ir absolūti mazākais iespējamais, arī uzskatāms par efektīvu.
Veidojot portfeļus no trijiem vērtspapīriem, jau novērojām, ka efektīvie portfeļi investīciju svaru koeficientu plaknē attēlojas uz kādas noteiktas līnijas - efektīvo portfeļu līnijas, kas parasti sastāv no efektīvo portfeļu nogriežņa un kāda fragmenta (fragmentiem) no vienības trīsstūra robežas. Efektīvo portfeļu līnija ietver arī punktu, kas atbilst vērtspapīram ar lielāko sagaidāmo ienesīgumu.…
