Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.03.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Starptautiski tiesiskā atbildība', 1.
  • Referāts 'Starptautiski tiesiskā atbildība', 2.
  • Referāts 'Starptautiski tiesiskā atbildība', 3.
  • Referāts 'Starptautiski tiesiskā atbildība', 4.
  • Referāts 'Starptautiski tiesiskā atbildība', 5.
  • Referāts 'Starptautiski tiesiskā atbildība', 6.
  • Referāts 'Starptautiski tiesiskā atbildība', 7.
  • Referāts 'Starptautiski tiesiskā atbildība', 8.
  • Referāts 'Starptautiski tiesiskā atbildība', 9.
  • Referāts 'Starptautiski tiesiskā atbildība', 10.
  • Referāts 'Starptautiski tiesiskā atbildība', 11.
  • Referāts 'Starptautiski tiesiskā atbildība', 12.
  • Referāts 'Starptautiski tiesiskā atbildība', 13.
  • Referāts 'Starptautiski tiesiskā atbildība', 14.
  • Referāts 'Starptautiski tiesiskā atbildība', 15.
  • Referāts 'Starptautiski tiesiskā atbildība', 16.
  • Referāts 'Starptautiski tiesiskā atbildība', 17.
  • Referāts 'Starptautiski tiesiskā atbildība', 18.
  • Referāts 'Starptautiski tiesiskā atbildība', 19.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Starptautiski tiesiskās atbildības jēdziens un būtība    4
  Starptautisko tiesību pārkāpuma juridiskais sastāvs    6
  Starptautiskā tiesībpārkāpuma subjektīvā puse    8
  Starptautiski tiesiskās atbildības formas    9
1.  Valstu atbildība    9
2.  Fizisko personu atbildība    11
  Mūsdienu prasību precedenti    14
  Starptautiskais kriminālais tribunāls    15
  Starptautisko organizāciju atbildība    16
  Līgumi par tiesisko palīdzību    17
  Secinājumi    18
  Izmantotā literatūra    19
Darba fragmentsAizvērt

Līdz 18. gadsimtam starptautisko atbildību uzskatīja par valsts suverenitātes pārkāpumu. Pirmie starptautiskās atbildības kodifikācijas mēģinājumi notika 19. gadsimtā, bet tie skāra tikai valsts atbildību par tās teritorijā notikušajiem ārvalstnieku tiesību pārkāpumiem militāro konfliktu, nekārtību vai nacionalizācijas rezultātā. Arī tie kodifikācijas mēģinājumi, kas pēc Pirmā pasaules kara notika Tautas Savienības ietvaros. Patiesībā skāra tikai ārvalsnieku tiesību pārkāpumus. Arī 1929. gadā Hārvarda universitātē izstrādāto projektu šajā sakarā sauc šādi „Valstu starptautiski tiesiskā atbildība par kaitējumu, kas to teritorijā radīts ārvalstnieku personībai un to īpašumam”.
Starptautisko tiesību sistēma un process ir komplicēts, niansēts un ne vienmēr satur vienkāršus risinājumus. Daļēji tāpēc, ka galvenie spēlētāji un tiesību īstenotāji ir valstis.
Valsts, kura deklarē vai no kuras izturēšanās redzams, ka tā starptautiskās tiesības nepildīs, pati sev paraksta nāves spriedumu, jo dabiski, ka citas valstis atturēsies no jebkāda kontakta ar to. Katrai valstij, ja tā grib visu valstu saimē darboties kā līdzīgs loceklis, jārespektē un jāievēro starptautiskās tiesības.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants