Demokrātiju kā terminu var izskaidrot tā, ka demokrātija ir tautvaldība. Bernanda Krika (Bernand Crick) vārdos demokrātija ir iespējams ir juceklīgākā pasaule sabiedrisko lietu pasaulē.1 Demokrātijas būtību var arī saprast pēc sekojošajiem apgalvojumiem: „tā ir valdības forma, kur cilvēki valda tieši pār sevi, bez īpašas vajadzības pēc profesionāliem politiķiem un valsts ierēdņiem, sabiedrības, kas balstīta uz vienlīdzīgām tiesībām un individuālisma vērtībām biežāk nekā uz privilēģijām, aizsargā minoritāšu tiesības un intereses, kalpo cilvēku interesēm un lēmumu pieņemšanā ir balstīta uz vairākuma principa.”2 Vēl viens demokrātijas priekšnoteikums ir tas, ka politiskajām varām jābūt sadalītām. Ir arī divi demokrātijas veidi – tiešā un pārstāvnieciskā demokrātija. Tiešā demokrātija vairāk bija raksturīga antīkajai pasaulei. Pilsoņi varēja nepastarpināti realizēt un pieņemt likumus, ierodoties uz sapulcēm un balsojot. Mūsdienās tiešās demokrātijas iezīme varētu būt referendums.…
