Nauda, banku sistēma un monetārā politika

Naudas multiplikatora (reizinātāja) būtība. Kā mainīsies naudas multiplikators, ja obligātās rezerves norma palielināsies 2 reizes?
Visierastākais naudas ražošanas mehānisms ir naudas multiplikators. Tas nomēra par cik komercbankas palielina naudas piedāvājumu. Lai kontrolētu pieejamās naudas daudzumu (kas, kā augstāk aprakstīts, ir svarīgs makroekonomiskais rādītājs) Centrālā banka (valsts monetārās politikas realizētājs) ievieš obligātās rezerves normu. Tā ierobežo to depozītu daudzumu (bankās ieguldītās naudas daudzumu), kuru tās nevar izdot (kredītos), tādējādi arī kontrolējot gan naudas masu, gan tās aprites ātrumu.
Lūk teorētisks piemērs: Bankā B tiek ieguldīts 100 000 naudas vienības. Centrālā banka ir noteikusi obligātās rezerves normu – 10%. Tātad 10 000 naudas vienību bankai B ir jāpatur, taču 90 000 banka spēj izdot aizdevumos. Bankā tiek ielikts vēl 50 000 naudas vienību. Tagad bankai ir iespējams izdot par 45 000 vairāk (jo no 50 000, 5 000 ir jāpatur). Ja rezerves norma palielinās 2 reizes (10%*2), tad sākumā bankai būtu jāpatur nevis 10 000, bet 20 000 naudas, attiecīgi arī pieejamais kredītos daudzums būtu nevis 90 000, bet 80 000 naudas vienības.
Centrālās bankas funkcijas
Mūsdienu starptautiskās tirdzniecības nosacījumi un politiskie standarti paredz, ka katrai valstīji ir nepieciešama sava Centrālā banka. Centrālo banku divas galvenās funkcijas ir būt par banku bankām, t.i., banku sistēmas darbības nodrošināšana un būt par banku valdībai, t.i., atbildēt par naudas plūsmu (valsts monetārās politikas nodrošināšana) un dot līdzekļus valsts budžeta deficīta segšanai.
Raksturojiet Centrālās bankas lētās un dārgās naudas politiku.
…