Lielās Franču revolūcijas cēloņi bija dažādi. Francijā valdīja liela nabadzība , bija iestājusies finanšu krīze , bet karalis nezināja , kā ar to cīnīties . Vissliktāk klājās trešajai kārtai , kura vienīgā bija aplikta ar nodokļiem , kā arī zemniekiem bija jāpilda klaušas, kā arī tie nespēja iegūt labklājību , pārsvarā notikto lauksaimniecības cenu dēļ . Trešo kārtu sastādīja arī buržuāzija , kuri nebija mierā ar savu nespēju ietekmēt politiku . Ar politisko kārtību valstī nebija mierā arī 1. un 2. kārta , kura alka pēc lielākas varas politikā. Arī apgaismības ideju izplatība bija viens no iemesliem. Kaut kas bija jāmaina, jo pat Francijas valsts bija lielos parādos. Bija pienācis laiks revolūcijai , kura sākās 1789. gadā un turpinājās līdz pat 1799. gadam.
Franču revolūcijas idejas pamatlicēju un organizētāji bija galvenokārt no trešās kārtas pārstāvjo vidus – vienkāršajiem ļaudīm, kuri nebija mierā ar nespēju ģenerālštatos kārtām nonākt pie vienotiem lēmumiem , ka bija par iemeslu 17.jūlijā veidot nacionālo sapulci, kas īsi pēc tam kļuva par satversmes sapulci , ar mērķi radīt konstitūciju, veidot valsti , kurā sabiedrības locekļi ir līdztiesīgi , kurā valda patriotisms , nacionālā pašcieņa. Vienkāršas tautas vara palielinājās un idejas nostiprinājās.…
