Pusaudžu identitātes veidošanās un izglītības vides mijsakarības

5) Izglītības pamatnostādnes kā pusaudža identitāti veidojošs faktors. Lai arī varētu likties, ka šī tēma ir salīdzinoši attālināta no katra konkrētā pusaudža identitātes veidošanos, jo saistīta ar birokrātisku instrumentu lietošanu kaut kādu mērķu sasniegšanai, tomēr tai ir visnotaļ cieša saistība ar to, kā veidojas skolēna identitāte. Pirmkārt, izglītībā jānosaka mērķi, kādi būtu jāsasniedz, jo kā jebkurā sfērā, arī izglītībā ir iespējams kultivēt kādu konkrētu uzstādījumu ieviešanu sabiedrībā, piemēram, uzstādījums varētu būt vidējās izglītības kvalitātes kritēriju izstrāde un ieviešana, kas līdz ar to veidotu nākamo soli – metodikas izstrādi. Otrkārt, atbilstoši mērķiem, skolotājs strādā, izmantodams attiecīgu metodiku, un veido komunikācijas procesu ar skolēnu.
UNESCO ziņojumā par izglītības perspektīvām 21. gadsimtā teikts, ka straujās pārmaiņas mūsdienu pasaulē pieprasa jaunu skatījumu uz izglītības būtību, kurā centrālo pozīciju ieņem tieši skolēni kā nākotnes sabiedriskās apziņas veidotāji. Tiek akcentēta jauniešu kritiskas un radošas domāšanas nozīme emancipētai dzīves pozīcijai multikulturālā sabiedrībā. Šajā sakarā tiek runāts par nepieciešamību veikt konceptuālas izmaiņas izglītības programmā, par inovācijām pedagoģijas un didaktikas jomā, kas veicinātu kritiskās spriestspējas attīstību. Šī mūsdienu izglītībai izvirzītā prasība, aktualizē plašu pētījumu problēmu loku, kas skar gan izglītības sistēmas reformu kopumā, gan jautājumus, kas saistīti ar novitātēm skolas didaktikā. Tikai pēc tam skola kā mācību vide, var uzturēt un realizēt izvirzītos mērķus un uzturēt sistēmu teoriju. Te jāatgriežas pie tēmas, ko jau aizskāru sākumā par kritiskās spriestspējas nepieciešamību multikulturālajā sabiedrībā, kas liek runāt par to, kā par vienu no mūsdienu cilvēka pamatkompetencēm, kuras veidošanās process ir radījis plašas zinātniski pedagoģiskas diskusijas. Pedagoģiskā objektīvā realitāte ietver darbību, saskarsmi, kultūru, starpkultūru attieksmes. Šo procesu tehnoloģizācija vērsta uz skolēna personības socializāciju monokultūras un daudzkultūru apstākļos.1 Lai saglabātu morāles, normas un vērtības, un tiektos sasniegt A.Maslova vajadzību piramīdas augšgalu, kā arī veidotu kulturālu, augsti attīstītu sabiedrību, nepieciešams valstiskā mērogā pārskatīt šī brīža izglītības standartus un izstrādāt jaunus, kas veicinātu konkurētspējīgas sabiedrības izaugsmi un attīstību.
…