Raudupu saimniecība bija ļoti liela un jo ilgāks laiks pagāja kopš saimnieks miris, jo vairāk saime sāka palaisties un neklausīt saimnieci, un ar laiku pavisam gūti palika vadīt saimniecību vienai pašai. Apspriežoties ar saviem aizstāvjiem viņi izlēma, ka Raudupietei ir jāņem iegātnis, bet visi vīri, kurus aizstāvji nosauca Raudupiete atraidīja, jo neviens nebija gana labs, lai būtu arī tēvs mazajam Matīsiņam. No visām paziņām, ko viņa zināja Kārlis bija vienīgais ko Matīsiņš mīlēja un Kārlis arī Matīsiņu mīlēja kā savu mazo brālīti.
Tā Raudupiete posās, lai dotos ceļā uz Gaiļu mājām, kurās strādāja Kārlis, lai lūgtu viņu nākt pie viņas iegātņos. Kārlis padzirdēdams par šo domu uzreiz pateica, ka nevar ar viņas precēties, bet nevēlējās atklāt iemeslu. Raudupiete nespēja samierināties ar atraidījumu un neatlaidīgi taujāja pēc iemesla, kura dēļ Kārlis nevēlas ar viņas precēties. Beigās Kārlis iebāzis roku savā svārku kabatā, kur atrod akmentiņu, kuru Matīsiņš tur svētdien ielicis. Sajutis šo akmentiņu Kārlis nosaka „ Ko tad tur nu arī liegties. …
