Beigās nonākot pie pēdējās, jeb 4. gala fāzes, šajā konfliktā, mēs visas pārdevējas pateicām ka iesim prom ja neizmaksās bonusus. Pirmajā brīdi Onurs pateica ka esam brīvas, tomēr pēc viņa sarunas ar Oksanu, viņš savas domas mainīja, jo saprata ka atrast jaunas pārdevējas un veikt apmācības uz visu preci būs daudz lielāks ieguldījums nekā mums izmaksāt bonusus pie algas. Vēl pāris mēnešus kamēr turpinājās ziemas sezona un cilvēkiem bija aktuāli iegādāties kažokus, priekšnieks bonusus izmaksāja, savukārt kad sezona beidzās atkal sākas bonusu neizmaksāšana. Darba attiecības starp padotajiem un priekšnieku jau tika izsmeltas, un es pieņēmumu lēmumu šo darba vietu atstāt.
Uzņēmums vēl neilgu laiku darbojās, taču pēc pāris mēnešiem tas bankrotēja un aiztaisīja savu filiāli Latvijā. No tā secinu tikai to - kā izturēsies pret padotajiem, tā viņi izturēsies pret Tevi, uzskatu, ja viņš būtu jau no sākuma nācis pretim, tad būtu arī vēlme censties un sasniegt vēl labākus rezultātus, un iegūt vēl lielākus bonusus, bet mirklī kad priekšnieks rada Tevī ilūziju ka viss ir slikti, un kad Tu pats arī tā sāc domāt, tad skaidrs ka rezultāts tādā situācijā nebūs diez ko pozitīvs.
…
