Kalna sprediķis. No katra cilvēka rīcības ir atkarīgs pasaules stāvoklis. Cilvēks tiek jau atzīts kā subjekts. Katrs cilvēks ietekmē citus, tādā veidā pasaule mainās. Ja, cilvēks domā, dzīvo saskaņā ar savu ticību viņš nevar neietekmēt citus. Jābūt šeit un tagad, nav jāslēpjas – jābūt aktīvam. Cilvēks kā subjekts ir ierobežots, bet Dieva griba izpaužas cilvēku darbos. Dieva griba var būt realizēta tikai caur cilvēku. Jauns priekšstats par noziegumu- iepriekš nostāja cilvēks nav viengabalains tiek pielīdzināta noziegumam. Vecajā Derībā bija fiziska un ārēja darbība. Laulību pārkāpšanā cilvēkam ir jāapzinās savs grēks jau domās. Cilvēkam sevi jāapzinās un jātiecas izvairīties no šī noskaņojuma grēkot. Cilvēkam ir jāmācās sevi kontrolēt, kļūstot līdzīgam Dieva dēlam.
Uzsver Kalna sprediķis cilvēku kā subjektu(apzinās sevi un citus, objekts- tikai sevi.) Cilvēka rīcība iespaido citus, jo viņš nav viens, bet saistīts ar citiem cilvēkiem. Kalna mācībā tiek uzsvērta cilvēka sociālā daba, tas, ka cilvēkam ir jābūt atbildīgam. Dievs aizliedz cilvēkam zvērēt, jo pasauli caurstrāvo Dievs (debesis- dzīvoklis, zeme- grīda), viss ir pakārtots Dieva gribai. Kalna mācība uzsver, ka cilvēks ir tikai Dieva radīts zemes iemītnieks.…
