Psiholoģija ir:
No grieķu valodas tā apzīmē - mācību par dvēseli (psihi) jeb zinātni par psihisko rosību likumiem.
Zinātne par psihi, respektīvi, psihiskajiem procesiem un šīs zinātnes mērķis ir psihisko parādību izprašana un izskaidrošana, ko viņa panāk attiecīgos faktus un atziņas krādama, pārbaudīdama, sistematizēdama un psihisko parādību likumus izvezdama.
Zinātne par dvēseles izpaudumiem un likumiem. Mūsu laikos vairs nevar teikt, ka psiholoģija ir mācība par dvēseli, jo mēs par dvēseles esamību neko droši nezinām. Mēs pazīstam tikai dvēseles dzīves izpaudumus: domas, šaubas, mūsu dažādās jūtas, gribas lēmumus u.t.t.
Zinātne, kas pētī dvēseles dzīves faktus un to sakarības veidus (formas un likumus).1
Psiholoģijas uzdevums ir mūsu apziņas dzīvi aprakstīt, saliktos procesus padarīt vienkāršākus, tos izskaidrot un atklāt, kādi likumi valda mūsu apziņas dzīvē.2
Nevis šī psiholoģiskās sfēras neaptveramība ir galvenais grūtums, kas stāv ceļā ievadošam uzskatam šinī zinātnē: arī citu zinātņu sfēras ir bezgalīgas, un tomēr tanīs ievadīt var daudz vieglāk. Vislielākā grūtība ir tā, ka psiholoģijā vēl ļoti daudz tiek diskutēti tās zinātniskie pamati: šinīs pamat principiālos jautājumos nereti tiek izteiktas pilnīgi pretējas domas. Arī terminoloģiskā puse nav nekādā ziņā niecīgs šķērslis: gandrīz katrai lielākai psiholoģijas skolai ir sava īpatnēja terminoloģija. Pēc tagadnē valdošajiem uzskatiem psiholoģija ir emperiska zinātne, kas pētī psihiskos jeb dvēseles dzīves faktus.…
