Visā cilvēces pastāvēšanas laikā iepriekšējās paaudzes ir centušās nodot saviem bērniem zināšanas un prasmes, savu dzīves pieredzi. Ģimene ir bijusi tā sabiedrības daļa, kur savus pirmos iespaidus ir guvis bērns.
Pētot pirmsskolas izglītības iestādes un ģimenes sadarbību bērna sociālo iemaņu attīstībā, ielūkojos pedagoģijas vēsturē un izzināju dažādos gadsimtos valdošās audzināšanas tendences ģimenē un sabiedrībā, iepazīt ievērojamāko pedagogu atziņas.
Par audzināšanu runājam kopš pirmatnējās sabiedrības pastāvēšanas laika. Šī sabiedrība bija vienkārša, vienkārša bija arī audzināšana. Dzīve pirms ģints sabiedrībā bija saistīta ar izdzīvošanas grūtībām, līdz ar to audzināšanas uzdevums bija iepazīstināt bērnus ar apkārtējo pasauli, rīkoties ar darba rīkiem, ieročiem, sagādāt pārtiku. Tās bija vienkāršas, elementāras izdzīvošanai nepieciešamas prasmes. Bērni tika audzināti, balstoties uz iepriekšējo paaudžu pieredzi (1).…
