Lai pilvērtīgi iztirzātu noziedzīga nodarījuma sastāva veidus, vispirms jāizprot kriminālatbildības, noziedzīga nodarījuma un noziedzīga nodarījuma sastāva jēdziens. Ar kriminālatbildību saprot sodu noziedzīgā nodarījuma veicējam. Sods drīkst tikt uzlikts tikai likumā noteiktajā kārtībā, tas vairumā gadījumu saistīts ar indivīda personiskās brīvības, noteiktu tiesību vai mantiska rakstura ierobežojumiem, kā arī konkrētu pienākunu uzlikšanu. Spriedumu krimināllietā tiesa pasludina valsts vārdā. Lai gan laika gaitā soda mērķi ir mainījušies, sākot no soda kā atmaksas par nodarījumu (asinsatriebības, taliona princips) un beidzot ar potenciālo likumpārkāpēju iebiedēšanu (publiskā soda izpildes prakse), tomēr mūsdienu humanizētajā vidē soda pamatideja saglabājas nemainīga- vainīgā interešu ierobežošana cietušā labad. Sodam ir arī audzinošs raksturs, kas izpaužas publiskā vainīgās personas nosodījumā. Sods ir kriminālatbildības reālās sekas.
Noziedzīgs nodarījums ir indivīda prettiesiska darbība vai bezdarbība, kas veikta tīši vai aiz neuzmanības. Tiesībzinātnieks Uldis Krastiņš īpaši uzsver, ka „cilvēka domas, uzskati, pārliecība, nodoms un pat tā atklāšana, kaut arī tie būtu valstij, sabiedrībai vai atsevišķai personai nepieņemami, ja tie neizpaužas personas ārējā uzvedībā- tiesībpārkāpumā, nevar būt kriminālatbildības pamats.” Bez tam noziedzīgu nodarījumu raksturo tā pazīmes- prettiesiskums, vaina un sodāmība.
…
