Leģendā par Faustu ir skaidri redzama renesanses laika griba atrast noslēpto pasaules zināšanu kopu ar pilnībā nekādu saprašanu kā to paveikt. Kā piemēru no gētes filozofijas var ņemt Fausta un Mifestofela strīdu - “Cilvēka meklēšana ir mūžīga, bet ja tas to apturēs uz mirkli, tad dzīve apstāsies un tumsa to apsorbēs”, šinī strīdā Gēte fiksē savu sapratni par eiropas ceļu. Dzīves jēga pēc Fausta un arī protams pēs paša Gētes – cilvēka tiekšanās saprast savu eksistēšanu pasaulē. Beigās mēs saptoram ka “Fausts” krāšņi atspoguļo eiropas cilvēka būtību – mūžīgais izziņas ceļš. Faustā vislabāk izpaužas Gētes pasaules uztvere, tieši šinī tekstā tās apskata pašas sev svarīgākās dilēmas.…
