Manuprāt, Remarks ar šādiem romānu nobeigumiem vēlējās attēlot patiesās starpkaru un kara laika reālijas, kad pēkšņa slimība patiešām varēja šķirt jebkuru pāri. Grāmatā "Trīs draugi" galvenais varonis šo slimību mēģināja slēpt, aizmirst par to, ejot uz teātri un dārgiem restorāniem, lai tikai viņa sieviete būtu laimīga. Naudas pelnīšana viņam kļuva par dzīves jēgu, jo tādā veidā viņš varēja dot mīļotajai sievietei visu, ko vien viņa vēlējās. Romānā "Lisabonas nakts" Švarcs pat nenojauta, ka viņa mīļotā Helēne varētu būt smagi slima, savukārt viņa bija gatava paciest vislielākās sāpes, lai tikai nesarūgtinātu Švarcu. Par Helēnes izdzīvošanas jēgu kļuva viņu abu attiecības, un viņa cietās līdz pēdējam un atzinās tikai pašās beigās, kad slimība jau bija guvusi virsroku.…
