Plaknē, kas vilkta perpendikulāri galvenajai optiskai asij caur praksiālo staru galveno fokusu, lauztie stari veido izkliedes riņķi, kuru sauc par šķērsenisko sfērisko aberāciju. Zīmējumā 1. attēlots, ka stariem fokusējoties fokālajos punktos veidojas dažāda veida sfēriski attēli, ar dažādu asumu un dažādu rādiusa izmēru. Pirmajā fokālajā punktā F1 šī riņķveida attēla diametrs ir lielāks par otrā fokālā punkta F2 diametru, savukārt otrā fokālā punkta riņķa līnija ir asāka par pirmā fokālā punkta riņķa līniju.
Citās galvenajai optiskajai asij perpendikulārās plaknēs izkliedes riņķu rādiusi būs citādi. Vismazākais tas ir plaknē, kas atrodas kaut kur vidū starp F0un Fn.
Sfēriskās aberācijas (gareniskās un šķērseniskas) lielums ir atkarīgs no lauzējvirsmas, respektīvi, lēcas virsmas, liekuma rādiusiem, lēcas materiāla, laušanas koeficienta un arī no tā, kāda puse nesimetriskai lēcai ir vērsta pret attēlojamo objektu.…
Ideālajā Optiskajā sistēmā stari nākot no bezgalības lūzt vienā fokālajā punktā F Bet ne vienmēr šie stari lūzt fokālajā punktā F Ja uz optisku sistēmu laiž praksiālus starus šaurā kūlī, tad punktveida objekta attēls ar labu tuvinājumu arī ir punktveida jeb, kā pieņemts teikt, attēls ir astigmatisks. Bet, lietojot tikai šaurus staru kūļus, attēla apgaismojums ir mazs, jo gaismas plūsma ir maza. Tāpēc praksē lieto platus staru kūļus, kas veido lielus leņķus ar optisko asi. Šādos gadījumos attēls iznāk kropļots un nav līdzīgs priekšmetam tādēļ, ka optiskām sistēmām minētajos apstākļos piemīt vairāki trūkumi, kļūdas jeb aberācijas. Pastāv trīs ideāli staru uzvedības aspekti. 1. Gaisma no viena objekta punkta veido vienu attēla punktu. 2. Objekta plakne ir perpendikulāra galvenajai lēcu sistēmas optiskajai asij, savukārt izveidojušā attēla plakne arī ir paralēla šai, optiskai asij. 3. Šķērsgiezuma palielinājums ir nemainīgs par attēla plakni. Sfēriskā aberācija, koma un astigmātisms neatbilst pirmajam nosacījumam.
