Cilvēka ikdienišķā izpratne par jēdzienu – zīme, pirmajā brīdi ir primitīva. Tā ir ceļa zīme (piemēram, stop – tālāk braukt aizliegts), preču zīme, kurlmēmo zīmju valoda... Bet tā (izpratne) ne būt nav nepareiza. Tomēr jēdziens „zīme” neaprobežojas tikai ar šiem apzīmējumiem. Kas ir zīme? Cilvēks ikdienā ikkatru sekundi saskaras ar kādu zīmi, pat sapņos. Zīmes eksistē gan vidē, gan politikā, gan ekonomikā, gan mājsaimniecībā, gan izklaidē, gan mākslā, gan dabā un arī ekstrasensu ikdienā. Tās ir notikumi vai lietas, kas vērš uzmanību vai norāda uz kādu citu notikumu vai lietu. Nav iespējams noteikt vienu konkrētu definīciju. Bet viens ir skaidrs - mēs paši tās veidojam, gan zīmes, gan apzīmējamos (izņemto tos, kas dabā ir jau dabā).
„Mēs veidojam zīmju nozīmes caur mūsu iztēli un [spēju interpretēt] interpretāciju.” Daniels Čandlers apgalvo, ka „zīme pieņem vārda, attēla, skaņas, smaržas [tulk. smakas], garšas, darbības vai lietas formu, bet lietām nav būtiskas nozīmes un tās nekļūs par zīmē, ja vien mēs tām neizveidojam nozīmi.”
Zīmes izpratne veidojas, ja šī zīme tiek lietota. Tāpēc bieži rodas neskaidrības cilvēku starpā, jo katram indivīdam nav zināmas visas zīmes, un katrai zīmei ir iespējami dažādas interpretācijas. Ir iespējams iemācīties, bet pilnīga izpratne veidojas lietojot. Kā, piemēram, alfabēts. …
