Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.11.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Lietu tiesības', 1.
  • Referāts 'Lietu tiesības', 2.
  • Referāts 'Lietu tiesības', 3.
  • Referāts 'Lietu tiesības', 4.
  • Referāts 'Lietu tiesības', 5.
  • Referāts 'Lietu tiesības', 6.
  • Referāts 'Lietu tiesības', 7.
  • Referāts 'Lietu tiesības', 8.
  • Referāts 'Lietu tiesības', 9.
  • Referāts 'Lietu tiesības', 10.
  • Referāts 'Lietu tiesības', 11.
  • Referāts 'Lietu tiesības', 12.
  • Referāts 'Lietu tiesības', 13.
  • Referāts 'Lietu tiesības', 14.
Darba fragmentsAizvērt

. Lietu tiesību jēdziens.

Lietu tiesības ir civiltiesību normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības starp tiesību subjektiem sakarā ar viņu kundzību pār lietām.
Lietu tiesībām ir absolūts raksturs, tas nozīmē, ka attiecības tiek regulētas starp valdītāju un pārējām personām.
Lietu tiesība ir spēkā attiecībā pret jebkuru personu.
L.T. jāsaprot kā noteikumu kopums, kas obligāts tiesību subjektiem, nevis pašām lietām.
Lietu tiesības ir tiesības no vienas puses un pienākumi no otras puses.
Lietu tiesību objekti ir lietas gan ķermeniskas, gan bezķermeniskas un pār šiem objektiem varbūt nodibinātas dažādas lietu tiesības.
Lietu tiesību objekts - pašas lietas, nav būtiski, ar kādām attiecībām, lieta iegūta. Jebkuras lietas, tomēr ne visas - tikai tās, kuras nav izņemtas no civiltiesiskās apgrozības (izņem- publiskas lietošanas objektus, objektus, kas aizskar sabiedrisko kārtību, drošību, publiskie ezeri, upes, valsts nozīmes infrastruktūras objekti - ielas, tuneļi, ceļu pārvadi, 1,2,3, kategorijas autoceļi, masu iznīcināšanas līdzekļi).
“Saskaņā ar lietu lietošanas ideju, jāizšķir divas lietu tiesību juridiskās formas: pirmā un galvenā ir īpašums (sua res), otrā –lietu tiesības uz svešām lietām (iura in re aliena). Lietu tiesības jāsaprot plaši, piemēram, tiesības atsavināt savu lietu, dabūt to par naudu, dāvināt, iznīcināt, atprasīt atpakaļ, rīkoties ar to utt.

Atlants