Vērtējums:
Publicēts: 15.05.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 15 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Baltijas jūras valstu kopējā politika jūras vides saglabāšanā', 1.
  • Referāts 'Baltijas jūras valstu kopējā politika jūras vides saglabāšanā', 2.
  • Referāts 'Baltijas jūras valstu kopējā politika jūras vides saglabāšanā', 3.
  • Referāts 'Baltijas jūras valstu kopējā politika jūras vides saglabāšanā', 4.
  • Referāts 'Baltijas jūras valstu kopējā politika jūras vides saglabāšanā', 5.
  • Referāts 'Baltijas jūras valstu kopējā politika jūras vides saglabāšanā', 6.
  • Referāts 'Baltijas jūras valstu kopējā politika jūras vides saglabāšanā', 7.
  • Referāts 'Baltijas jūras valstu kopējā politika jūras vides saglabāšanā', 8.
  • Referāts 'Baltijas jūras valstu kopējā politika jūras vides saglabāšanā', 9.
  • Referāts 'Baltijas jūras valstu kopējā politika jūras vides saglabāšanā', 10.
  • Referāts 'Baltijas jūras valstu kopējā politika jūras vides saglabāšanā', 11.
  • Referāts 'Baltijas jūras valstu kopējā politika jūras vides saglabāšanā', 12.
  • Referāts 'Baltijas jūras valstu kopējā politika jūras vides saglabāšanā', 13.
  • Referāts 'Baltijas jūras valstu kopējā politika jūras vides saglabāšanā', 14.
  • Referāts 'Baltijas jūras valstu kopējā politika jūras vides saglabāšanā', 15.
  • Referāts 'Baltijas jūras valstu kopējā politika jūras vides saglabāšanā', 16.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads    3
  Baltijas jūras raksturojums    3
2.  Reģionālā un starptautiskā darbība jūras vides saglabāšanā    5
  Kopējie plāni un projekti    5
3.  Noteikumi jūras resursu izmantošanā    11
4.  Secinājumi    14
  Ekoloģiskā izglītība    14
5.  Izmantotā literatūra    16
Darba fragmentsAizvērt

Baltijas jūras raksturojums
Lai vispirms varētu rakstīt par Baltijas jūru, to aplūkoju kartē. Uzzināju, ka Baltijas jūra ir iekšējā jūra Eiropas ZR daļā, to ierobežo Skandināvijas pussala, Eiropas kontinenta austrumu un centrālā daļa, un Dānijas salas.
Jūras sāļums variē no 1‰ ziemeļu daļā līdz 6 - 8‰ centrālajā daļā. Vissāļākajā zonā - 40 - 70 metru dziļumā sāļums ir 15 - 20‰. Salīdzinājumam - pasaules okeāna vidējais sāļums ir 35‰. Baltijas jūras ūdeņiem raksturīgi, ka sāļums samazinās, palielinoties attālumam no Ziemeļjūras.
Kā jau var ievērot, pastaigājot gar Baltijas jūras krastu dažādās vietās, tā formas ir dažādas un ļoti skaistas – ir gan klinšu krasti ar saliņām, augstas klintis, gan garas smilšu pludmales, kur mums patīk pavadīt saulainas vasaras dienas, gan lagūnas ar šaurām smilšu joslām.
Baltijas jūrā ir arī ļoti daudz līču, vistuvāk mums ir Rīgas jūras līcis, salu, kā arī jūras šaurumi.
Arī var atrast jūras transportu aktivitātes karti. Kā redzams Latvijā arī ir pietiekami daudz ostu, kas nodrošina jūras transporta aktivitāti, lai arī kopš pāri Dānijas šaurumiem uzcelti tilti (Lielā Belta tilts 1997. gadā un Ēresuna tilts 1999. gadā), Baltijas jūrā var iekļūt tikai vidēja lieluma kuģi. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants