Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 31.01.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Senlatvija', 1.
  • Konspekts 'Senlatvija', 2.
  • Konspekts 'Senlatvija', 3.
  • Konspekts 'Senlatvija', 4.
  • Konspekts 'Senlatvija', 5.
  • Konspekts 'Senlatvija', 6.
  • Konspekts 'Senlatvija', 7.
  • Konspekts 'Senlatvija', 8.
  • Konspekts 'Senlatvija', 9.
  • Konspekts 'Senlatvija', 10.
  • Konspekts 'Senlatvija', 11.
  • Konspekts 'Senlatvija', 12.
  • Konspekts 'Senlatvija', 13.
Darba fragmentsAizvērt

9.Tirdzniecība un kari
9.gt. p.m.ē. Latvijas teritorijā ienāca pirmie iedzīvotāji, somugri ziemeļbriežu mednieki un vācēji, un apmetās uz dzīvi.
3.gt.pmē. no austrumiem ienāca citas iedzīvotāju grupas, kuras apmetās uz dzīvi visā Latvijas teritorijā. Tie bija Baltijas somugri – somu, igauņu un lībiešu priekšteči.
2.gt.p.m.ē. Latvijas teritorijā izplatījās mūsu tiešie priekšteči – balti.
5.-9. gs. attīstās tirdzniecība (tirdzniecības ceļš no Skandināvijas un Rietumeiropas uz Krieviju, Latvijas teritorija kalpoja, kā tirdzniecības krustpunkts.).
Ar 12.gs. krusta kari sasniedz Latviju, te ienāk vācu krustneši, sākās Livonijas laiki, viduslaiki Latvijas teritorijā.
1201.gadā tika dibināta Rīgas, ar bīskapa Alberta svētību.
Ar 13. gs. sākumā tiek pakļauta visa Livonijas teritorija vācu kundzībai (oficiālais iemesls- pagānu tautu kristīšana).
Bet 15.gs. beigās Krievzeme neveiksmīgi mēģina iekarot Livoniju, kuras rezultātā tā sabruka - Livonijas kara rezultātā, tiek izveidotas Pārdaugavas un Kurzemes un Zemgales hercogistes. Latvijas teritorijā sākās tā sauktie poļu laiki.
Ar 17. gs. pašu sākumu Latvijas teritorijā sākas poļu-zviedru karš. Zviedri ieņem Rīgu, tiek noslēgts Altmarkas pamiers, kura rezultātā Kurzemes un Zemgales hercogistes faktiski neatkarīga kļūst, bet formāli paliek Polijas – Lietuvas valsts sastāvā, bet Vidzeme un Rīga ir Zviedrijas sastāvā. Poļu varā paliek tikai Latgale.
17.gs. vidū Kurzemes un Zemgales hercogiste iegūst kolonijas Gambijā (Āfrikā) un Tobāgo (Karību jūrā) ar tās slaveno valdnieku Hercogu Jēkabu priekšgalā. Kurzemes un Zemgales hercogistes piedzīvo strauju uzplaukumu, pateicoties kolonijām, labi attīstītai kuģu būvei un kuģniecībai, kā arī merkantilisma politikai.
Līdz pat 18. gs. paralēli Latvijas teritorijā dzīvo divas tautas: latviešu (zemnieku) un vācu (muižnieku) tauta, kā arī poļu muižnieki Latgalē.
18. gs. sākumā Latvijas teritorijā risinās Lielais Ziemeļu karš, kurā Krievijas cars Pēteris I karo ar Zviedriju. 1710.g. – Krievija ieņem Rīgu un 1721.g. sākas Krievzemes valdīšanas laiks Vidzemē, un 1772.g. arī Latgalē un 1795.g. Kurzemes un Zemgales hercogistē, pēc Polijas dalīšanas starp Eiropas lielvalstīm.bija un Tobago.

Autora komentārsAtvērt
Atlants