Jāņa Grota spilgtākā dzejas iezīme ir lirisms, kas saistīts ar jūtām kā absolūtu vērtību, jo pasaule vispirms tiek uztverta emocionāli. Īpaši savā daiļradē Jānis Grots iemīļojis ziemas poētiku:
Šai vasarā es jutu sniegu sniegam,
Ar ziediem baltiem, kas pār zemi krīt;
Es biju skarbs, nu man ir jābūt liegam,
Jo klusums dziļš man dziļi sirdī mīt.
(No dzejoļa „Sniega vasara”.)…
