Neviens normatīvs dokuments (likums, noteikumi, instrukcijas) jēdzienu juridiskā atbildība nedefinē, tad juridiskās atbildības jēdziena izpratni varam iegūt tikai empīriskā ceļā, sākumā aplūkojot jēdzienu atbildība. Filozofijas skatījumā atbildība tiek traktēta kā ‘’ personas sociālā un morāltiesiskā attieksme pret sabiedrību, kas raksturo cilvēku no morālā pienākuma izpildes un tiesību normu ievērošanas viedokļa’’. Atbildība ir spēja apzināties savu darbību un tās sekas. Pastāv dažādi atbildības veidi – sociālā, morālā, politiskā, juridiskā u. citas. Juridiskai atbildībai ir raksturīgi kopīgie uzdevumi: audzināt, labot un sodīt vainīgo. Tiesību teorijā pārsvaru ir guvis uzskats, ka juridiskā atbildība ir specifisks atbildības veids ar savu definējumu, kas raksturo juridisko atbildību kā cilvēka psiholoģisko stāvokli vai attieksmi pret savu darbību un tās sekām.
Pastāv vairākas popularitāti guvušas juridiskās atbildības teorijas:
Tiesiskās attiecības teorija. Tā pastāv starp personu, kurai tiesību normu pārkāpuma rezultātā kaitējums nodarīts, un personu, kam par nodarīto kaitējumu jāatbild.
Teorija par nelabvēlīgo seku iestāšanos pārkāpējam. Reizēm ar juridisko atbildību tiek saprastas tās nelabvēlīgās sekas, kas iestājas personai, kura ir pārkāpusi ar likumu aizsargātās noteiktās sabiedriskās attiecības. …
