Dzīves kvalitāte ir starpdisciplināra pētniecības joma, kas piesaista ekonomikas, socioloģijas, politikas, psiholoģijas, filozofijas, medicīnas, vides zinātnes un citu speciālistu uzmanību, tāpēc nepieciešams detalizēts pārskats par tās izpratnes, vēsturiskās attīstības, teorētisko nostādņu un definīciju skaidrojumiem, īpaši akcentējot sociologu skatījumu (kaut robežas starp dažādu zinātņu nozaru ietveru strikti novilkt ir samērā grūti, reizēm pat neiespējami). Lai gan dzīves kvalitātes pētījumi Eiropas valstīs un ASV aktualizējās jau kopš 20. gs. 60. gadiem, uzkrājot pietiekamu teorētisko un praktisko materiālu, Latvijā šī pētniecības disciplīna ieviesta un attīstīta tika pēdējo divdesmit gadu laikā, toties dzīves kvalitātes gan vispārīgā skatījumā, gan no atsevišķu nozaru un sabiedrības grupu viedokļa aplūkota gana plaši un detalizēti, uzkrājot teorētisko bāzi tālākiem pētījumiem. Latvijas sociologi savos vispārinājumos balstījušies uz ārvalstu socioloģiskās domas klasisko pārstāvju atzinumiem, kurus visus lielā apjoma dēļ nav iespējams aplūkot piedāvātā darba ietvaros. Neskatoties uz gana apjomīgo materiālu, dzīves kvalitātes teorija ir gana komplicēta un neviennozīmīgi traktēta, jo tās specifika socioloģijas teorijā joprojām nav strikti izdalīta kā atsevišķa pētniecības joma. Autore pievērsīsies tām teorijām, kas šķita aktuālākas un piemērotākas sakarā ar pētījumu par jaunatnes dzīves kvalitāti reģionālajā aspektā.…
