Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 05.04.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Lietuvas valsts neatkarības pasludināšana 1918.gada 16.februārī', 1.
  • Referāts 'Lietuvas valsts neatkarības pasludināšana 1918.gada 16.februārī', 2.
  • Referāts 'Lietuvas valsts neatkarības pasludināšana 1918.gada 16.februārī', 3.
  • Referāts 'Lietuvas valsts neatkarības pasludināšana 1918.gada 16.februārī', 4.
  • Referāts 'Lietuvas valsts neatkarības pasludināšana 1918.gada 16.februārī', 5.
  • Referāts 'Lietuvas valsts neatkarības pasludināšana 1918.gada 16.februārī', 6.
  • Referāts 'Lietuvas valsts neatkarības pasludināšana 1918.gada 16.februārī', 7.
  • Referāts 'Lietuvas valsts neatkarības pasludināšana 1918.gada 16.februārī', 8.
  • Referāts 'Lietuvas valsts neatkarības pasludināšana 1918.gada 16.februārī', 9.
  • Referāts 'Lietuvas valsts neatkarības pasludināšana 1918.gada 16.februārī', 10.
  • Referāts 'Lietuvas valsts neatkarības pasludināšana 1918.gada 16.februārī', 11.
Darba fragmentsAizvērt

NOBEIGUMS
1918.gada 16.februāra Lietuvas neatkarības akts nobeidza ilgo 123 gadu lietuviešu tautas nevalstiskuma laikaposmu. 1918.gadā Lietuvas valsts atradās tikai uz papīra – tai nebija ne administrācijas, ne karaspēka, arī lietuviešu tautas eksistēšana tika apstrīdēta, valsts varas Padomei nebija. Lietuviešu tauta atjaunoja savu valsti grūtos apstākļos, neskatoties uz kaimiņvalstu – Krievijas, Vācijas un Polijas – traucējumiem un neapmierinātību.
Lietuvas neatkarības pasludināšana bija ne tikai lietuviešu politiķu un Lietuvas Padomes darbības rezultāts, bet arī no Lietuvas neatkarīgu apstākļu – Pirmā pasaules kara gaitas, Krievijas revolūcijas un Vācijas interešu mijiedarbības rezultāts. Vācijas ieinteresētība Lietuvas valsts eksistēšanā izrietēja no diviem avotiem – politiskā un ģeogrāfiskā. Lietuva bija kā atsvars Polijai, un kā tilts starp Vāciju un Krieviju. Lietuva kļuva par vienu no Vācijas satelītvalstīm tālākai ekspansijai.
Var teikt, ka 1918.gada 16.februārī Lietuvas Padome rīkojās prātīgi. Tā pamanīja vāciešu politiķu viltību un patstāvīgi pasludinot Neatkarības aktu, pauda patieso tautas gribu. Tikai nepiemērotas politiskās situācijas dēļ, īpaši Vācijai parakstot Lietuvas Brestas mieru ar Padomju Krieviju, Lietuvas Padome, vēlēdamies lai Vācija atzīst Lietuvu kā neatkarīgu valsti, bija spiesta Vācijai piekāpties. Vēlāk šo rīcību uztvēra kā kolaboracionisma aktu, taču lai izcīnītu savu atzīšanu, Lietuvas Padome nevarēja daudz domāt, kādu politisko kursu izvēlēties.
Pastāvēja tāds viedoklis, ka lietuviešiem okupācijas apstākļos nebija nekādu iespēju darboties neatkarīgi, tādēļ Viļņas konferencē ievēlētā Padome tika uztverta kā marionete vāciešu rokās. Taču Senn Alfred Erich izsaka tādu viedokli, ka vācieši bija vienīgā lietuviešu cerība iegūt tiešu bezaprāķina atbalstu, jo krievi atteicās uzklausīt lietuviešu prasības, un diez vai lietuvieši varēja cerēt arī uz Antantes atbalstu, jo tam pretojās Krievija – Antantes dalībvalsts. Par griešanos pie poļiem nevarēja būt ne runas. Bez tā lietuvieši saprata, ka vieni paši sasniegt neatkarību nevarēs.

Atlants