Vācu feodāļu iekarotās latviešu un igauņu zemes tika nosauktas par Livoniju. Visu Livonijas teritoriju sadalīja ordenis un baznīca. Bija izveidojušās vairākas sīkas valstiņas. Visu laiku starp ordeni un bīskapiem noritēja cīņa par virskundzību. Lai nodrošinātu militāru spēku, bīskapi izlēņoja savas zemes bruņiniekiem. Kopā ar zemi bruņinieki ieguva ārī tiesības uz tās iedzīvotājiem.
Strauji Livonijā attīstījās amatniecība un tirdzniecība. Veidojās pilsētas. Rīga izauga par ievērojamu tirdzniecības centru.
Paplašinoties tirdzniecībai, pieauga pieprasījums pēc lauksaimniecības ražojumiem. Šajā laika posmā sāka veidoties muižas. Visus darbus muižās veica vietējie zemnieki. Zemniekiem tika aizliegts atstāt savas dzīvesvietas. Sākās dzimtniecība.
Trīs gadsimtus Livonija saglabāja politisko stabilitāti. Šajā laikā Livonijai izdevās izvairīties no kariem ar citām valstīm. Tas pasargāja zemnieku saimniecības no izpostīšanas, ļāva uzplaukt pilsētām – īpaši Rīgai.…
