Liberālisms – politiskās domas strāvojums, kas atzīst par svarīgām vērtībām cilvēka brīvību un neatkarību, valsts varas institūtu izveidi vēlēšanu ceļā, to minimālu iejaukšanos pilsoņu dzīvē un stingru likumu ievērošanu.
Liberālisma īstenošana nozīmē sociāli spēcīgāko sabiedrības locekļu faktisko priekšrocību atzīšanu.1
Liberālisms ir nosacīti vissenākā politiskā ideoloģija, kuras aizmetņi tika formulēti 17. gadsimtā cīņās ar feodālo valsti par brīvā tirgus saimniecību, uzsverot indivīda lomu sabiedriskajā dzīvē un politikā. Pakāpeniski liberālisms iekļāva sevī ideju par konstitucionālās un vēlāk arī pārstāvnieciskās pārvaldes sistēmu.
Savus ziedu laikus liberālisms piedzīvoja 19. gadsimtā, noraidot jebkādu valsts iejaukšanos privātajā sfērā, arī ekonomikā (laissez fare = ļaujiet rīkoties!). Tomēr jau 20. gadsimta sākumā klasisko liberālismu sāka aizstāt, tā saucamais, sociālais liberālisms, kam raksturīga iecietīgāka attieksme pret labklājības sabiedrību un valsts iejaukšanos saimnieciskajā dzīvē. Īpašs lūzums vērojams pēc “lielās depresijas”, kad plašu ievērību guva Dr. M. Keinsa ekonomiskā teorija, kurā valstij bija atvēlēta itin aktīva loma ekonomisko procesu regulēšanā.2
…
