Kādas atšķirības ir starp keinsisma un monetārisma teorijām jautājumā par valsts lomu ekonomikā?
Keinsisma ekonomika - kopējā pieprasījuma teorija. GDP=C+G+I+Xn. Valsts cenšas palielināt kopējo pieprasījumu. Piemēram, ja valsts makroekonomiskā multiplikatora nosacītais lielums ir n, tad nosacītais kopējā pieprasījuma AD pieaugums, no valsts patēriņa G palielināšanās par x vērtību, būs n*x. Stabilā ekonomiskā situācijā tas veido diezgan ievērojamu kopējās izlaides pieaugumu. Monetāristi savukārt balstās uz Fišera formulas M*V=P*Q, kur M ir naudas masa, V - naudas apgrozījuma ātrums, P - preču cenas un Q ir to daudzums. Monetāristi nodarbojas ar kopējā piedāvājuma celšanu izmantojot monetāro politiku. Būtībā regulējot naudas masu, tādējādi arī kopējo makroekonomisko situāciju.
Galvenā atšķirība tādēļ ir šāda. Keinsa ekonomikā valsts ir svarīgs tirgus loceklis, izmantojot fiskālo politiku, valsts tēriņi paceļ kopējo pieprasījumu un tādējādi arī izlaides apjomu. Ir pat pieļaujams pārtēriņš - budžeta deficīts, turpretim monetāristi uzskata, ka tirgus "neredzamā roka" pats par sevi ir efektīvs mehānisms un valsts tirgus stimulēšanai var izmantot tikai vispārējās regulējošās funkcijas.
Fiskālās politikas definīcija un fiskālās politikas veidi.
…
Keinsisma ekonomika - kopējā pieprasījuma teorija. GDP=C+G+I+Xn. Valsts cenšas palielināt kopējo pieprasījumu. Piemēram, ja valsts makroekonomiskā multiplikatora nosacītais lielums ir n, tad nosacītais kopējā pieprasījuma AD pieaugums, no valsts patēriņa G palielināšanās par x vērtību, būs n*x. Stabilā ekonomiskā situācijā tas veido diezgan ievērojamu kopējās izlaides pieaugumu. Monetāristi savukārt balstās uz Fišera formulas M*V=P*Q, kur M ir naudas masa, V - naudas apgrozījuma ātrums, P - preču cenas un Q ir to daudzums. Monetāristi nodarbojas ar kopējā piedāvājuma celšanu izmantojot monetāro politiku. Būtībā regulējot naudas masu, tādējādi arī kopējo makroekonomisko situāciju. Galvenā atšķirība tādēļ ir šāda. Keinsa ekonomikā valsts ir svarīgs tirgus loceklis, izmantojot fiskālo politiku, valsts tēriņi paceļ kopējo pieprasījumu un tādējādi arī izlaides apjomu. Ir pat pieļaujams pārtēriņš - budžeta deficīts, turpretim monetāristi uzskata, ka tirgus "neredzamā roka" pats par sevi ir efektīvs mehānisms un valsts tirgus stimulēšanai var izmantot tikai vispārējās regulējošās funkcijas.
