„Vai nav tā, ka mēs īstenībā vēlamies, lai ar mums notiek tas, ko mēs esam pelnījuši? Un ar citiem – arī. Un ja dzīvē tas ne vienmēr īstenojas, mēs saceram pasakas. Un ticam, ka tās kādreiz piepildīsies arī realitātē.
Pasakas vienmēr ir ar beigām – pat tad, kad beigu it kā nav. Latviešu tautas pasakas parasti beidzas ar labā uzvaru. Un dzīvē?
N. Ikstena raksta pasakas, kurām nudien ir beigas – un cik negaidīti mūsu laikā! – varētu pat teikt – laimīgas beigas. Beigas ir tādas, kādas pasaku varoņi patiesi ir pelnījuši.”…
