Dabsaimniecības izpētes objekts ir dabas un sabiedrības ražošanas attiecības; tās uzdevums – pētīt dabas resursu izmantošanas ekonomiskās likumsakarības, kas veidojas, cilvēku sabiedrībai savu vajadzību apmierināšanai izmantojot dabas resursus.
Dabsaimniecības ekonomika balstās uz citu zinātņu nozaru – ģeogrāfijas, bioloģijas, augsnes zinātnes, meteorologijas un demogrāfijas – atziņām.
Dabsaimniecības ekonomika atrodas starp ekonomiku un eksaktajām zinātnēm. Tai ir izteikts ekonomisks raksturs, kā arī ir cieši saistīta ar ekonomisko teoriju un tās likumiem. Daba ir cilvēka darbības vieta, kā arī resursu avots viņu esamībai, darba līdzeklis, kas kalpo kā pārvietošanas objekts.
Sabiedrības spiediens uz dabu pēdējā laikā pieaug tā, ka izvirzās objektīva nepieciešamība izstrādāt un realizēt speciālus pasākumus dabas vides saglabāšanai.
Rūpnieciskā ražošana ir atklāta sistēma un izmanto lielas dabas izejvielu masas, kas iziet vai nu vienu, vai arī vairākas apstrādes stadijas un galaprodukta veidā iziet no sistēmas, nokļūstot patēriņa sfērā. Visos apstrādes procesos no sistēmas izmet atlikumus. Šie atlikumi gandrīz visos gadījumos satur cilvēkam un videi kaitīgas vielas. Vides piesārņošana notiek arī patēriņa nozarē. …
