Starptautiskās atbildības pamatā ir:
delikts – gadījums, kad ST subjekts pārkāpj valstu, to institūciju, starptautisko organizāciju, juridisko vai fizisko personu tiesības vai saistības saskaņā ar līdzdalību starptautiskajā organizācijā, izlīdzināt radīto kaitējumu un kompensēt zaudējumus. Par tā objektiem var būt starptautiskie līgumi; ārvalstnieku tiesības; ārvalsts diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības; vispārpieņemtie ST principi.
starptautiskais noziegums – īpaši smaga delikta forma, kas apdraud pašu valstu un nāciju eksistenci, mieru, starptautisko drošību un draudzīgas attiecības starp tautām (piem. militārā agresija, genocīds utml.).
Starptautiskajā atbildībā izdala šādas atbildības formas:
politiskā – ja nav nodarīti materiāla rakstura kaitējums, subjekts var nest morālu atbildību (satisfakciju) – oficiāla atvainošanās, vainīgo amatpersonu atcelšana no amata u.tml.;
materiālā – ja subjekts nodarījis starptautisko kaitējumu delikta vai nozieguma veidā. Tā var izpausties nepieciešamībā atlīdzināt (reparācijas) vai atdot atpakaļ tieši to vai citu priekšmetu (restitūcija).
individuālās sankcijas – represiju formā uz otra subjekta prettiesiskām darbībām vai bezdarbībām, aicinot pātraukt tās. Represijas nedrīkst būt militāra rakstura.
…
