Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 02.08.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Feminisma attīstības pamatposmi', 1.
  • Referāts 'Feminisma attīstības pamatposmi', 2.
  • Referāts 'Feminisma attīstības pamatposmi', 3.
  • Referāts 'Feminisma attīstības pamatposmi', 4.
  • Referāts 'Feminisma attīstības pamatposmi', 5.
  • Referāts 'Feminisma attīstības pamatposmi', 6.
  • Referāts 'Feminisma attīstības pamatposmi', 7.
  • Referāts 'Feminisma attīstības pamatposmi', 8.
  • Referāts 'Feminisma attīstības pamatposmi', 9.
  • Referāts 'Feminisma attīstības pamatposmi', 10.
  • Referāts 'Feminisma attīstības pamatposmi', 11.
  • Referāts 'Feminisma attīstības pamatposmi', 12.
  • Referāts 'Feminisma attīstības pamatposmi', 13.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads   
1.  Pirmais feminisma vilnis   
2.  Otrais sieviešu kustības vilnis   
2.1.  Sievietes XIX gadsimtā   
2.2.  XX gadsimta sākuma emancipācija   
3.  Mūsdienu etaps   
  Nobeigums   
Darba fragmentsAizvērt

Feminisms (fr. Feminisme, no lat. Femina – „seviete”) vārda plašajā nozīmē – tiekšanās pie sieviešu vienlīdzības ar vīriešiem visās sabiedrības dzīves sfērās, šaurajā nozīmē – sieviešu kustība, kuras mērķis ir sieviešu diskriminācijas novēršana un viņu līdztiesības panākšana ar vīriešiem. (1)
Par feminisma sinonīmu var uzskatīt terminu „sieviešu emancipācija”.
Emancipācija (lat, - emancipatio) senajiem romiešiem nozīmēja atbrīvošanos no tēva varas. No šejienes nākusi kopējā nozīme – atbrīvošanās no atkarības un ierobežojuma. (1)
Notiek globālas lomas izmaiņas, kuras sievietes spēlē visās dzīves jomās – politikā, ražošanā, ekonomikā. Šo procesu pavada sieviešu pašapziņas cenšanās. Par sabiedrības realitāti kļūst liels skaits iepriekš nezināmu vēsturisko faktu, kuri pierāda, ka sievietēm nebija pēdējā loma daudzos svarīgos notikumos.
Un tas dod iespēju pieprasīt savas tiesības uz vienlīdzīgu ar vīriešiem dalību politiskajā un sociālajā dzīvē.
Lai to īstenotu, nepieciešams noskaidrot sieviešu sabiedriskās kustības vēsturi, ar visām tās problēmām un sasniegumiem.
Nevar apgalvot, ka vēsturnieki vispār nav pievērsuši uzmanību sieviešu kustības problēmām. Taču vēsturē, kas bija sabiedriskās (pirmām kārtām, politiskās) dzīves apraksts, nebija vietas sievietēm.
Sieviešu kustības vēsturnieki veltīja pamatuzmanību pētījumam sieviešu darbības sfērā – viņu izpildītajam darbam, viņu izveidotajām organizācijām, viedokļu izmaiņām dzimumu sadalīšanas jautājumā. Ar retiem izņēmumiem viņi izvairījās no politisko aspektu pētīšanas, uzskatot politiku par vīriešu prerogatīvu, vai uztvēra sieviešu politisko darbību par citu mērķu sasniegšanas līdzekli, nevis par patstāvīgas aktivitātes veidu.
Sieviešu sabiedriskās kustības teorētiķi analoģiski deva priekšroku „sieviešu vērtību” pētīšanai, kuru pirmsākumi meklējami šaurajā ģimenes sfērā, atstājot novārtā sabiedriskās dzīves un pilsonības dabas pētījumus.
Lai pilnīgi izprastu visu sieviešu ietekmi, nepieciešams izmainīt tradicionālo pieeju vēsturei un dzīvei, izmainīt savu pasaules uztveri tā, lai redzētu ne tikai politiskos darbiniekus - priekšplānā atrodošos vīriešus, bet arī viņu sievu un māšu pieticīgās figūras.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants